red line

puisis kapucē.

Līdz es pa logu ieraudzīju kādu puisi kapucē. Viņa seja bija aizklāta un es neatpazinu viņu.  Es izgāju ārā.
Es:ko tu dari uz mana zālāja?

Viņš neatbildēja.

Es:ei, tu dzirdi?

Viņš pazuda. Un uzreiz es sadzirdēju troksni savā istabā. Es uzskrēju augšā un tur uz gultas sēdēja tas pats puisis. Bet tagad viņš vairs nebija svešs. Tas bija Filips Fokss.

Es:ko pie velna tu te dari?
Fi:atnācu ciemos. Parunāt.

Viņš mani stipri pagrūda pret sienu. Tas sāpēja un es iekliedzos. Filips apķēra manu kaklu un sāka žņaugt mani.
Fi:netuvojies Īzakam skaidrs. Viņam jau pietiek nepatikšanu.
Es:es es viņu neēsmu vairs satikusi kopš tā starpbrīža.
Fi:nerunā ar viņu!

Viņš uzkliedza un pazuda. Es saļimu turpat uz grīdas. Kakls bija sarkans un man trūka elpas.

Es tur uz grīdas sēdēju vairākas stundas. Kad vakarā atnāca Fēliks, viņš ienāca pie manis.

Fē:ei, kas noticis?
Es:nekas...laikam..

Brālis palīdzēja piecelties un aizgāja prom. Es viņam neko nestāstīju. Zināju, ka atkal būs kautiņš.

Visu nakti domāju  par to, kā viņš pazuda un parādijās. Tas bija tik savādi....

*nākamajā dienā, skolā*
Es iegāju skolā un tur jau pie skapīšiem mani gaidīja Bridžeta.
Es:čau.
Br:čau.
Es:atceries es tev stāstīju par tiem visiem cilvēkiem ar raibajām acīm?
Br:akdievs. Nu nesāc. Tev jau atkal rādās tās acis. Drīz Fēliksam nāksies tevi vest pie mātes.
Es:Bridžēt, tu man atkal netici? Es nopietni.
Br:jā, un es arī nopietni saku, ka esmu metro.
Es:viņi ir radinieki. Visi. Īzaks, Filipss, Olivers, Anna un Rafaels.
Br:izbeidz, labi?

Es piegāju pie Rafaela un aiz pleca pagriezu.

Es:kādā krāsā viņam ir acis Bridžet?
Br:brūnas....

Es paskatījos Rafaelam acīs. Tās bija raibas. Viņš nesapratnē skatījās uz mums.
Ra:kas...noticis meitenes?
Es:viss kārtībā. Piedod.

Es pasmaidīju. Biju apmulsusi, jo nesapratu, kamdēļ bija vajadzīgs viss šis teātris.

Ra:kas tev ar kaklu?

Rafaels paņēma malā matu šķipsnas un aplūkoja zilumus. Arī Bridžeta pievērsās tiem.

Br:tas atkal bija Fēlikss?
Es:nē. Toreiz viņš man iesita pirmo un pēdējo reizi.
Ra:kurš to izdarīja?
Es:.....neviens.
Ra:pagriezies.

Viņš uzstājīgi teica. Es tā arī izdarīju. Viņš pavilka uz leju mana topiņa malu un ieraudzīja uz muguras esošos sarkanos un zilos pleķus.

Ra:es viņu nositīšu....

Viņš klusi noburkšķēja. Rafaels saprata, kurš to izdarīja. Tikai es nezinu kā.

Rafaels aizgāja uz stundu. Ieraudzījusi Filipu es uzreiz sataisīju matus copē un noņēmu lakatu no pleciem. Visi zilumi bija pilnībā redzami.  Es ar paceltu galvu un smaidu sejā pagāju garām viņiem. Filipam, Fēliksam, Adrianam, Elīzei un Megijai.

Ak jā. Elīze ir brāļa meitene. Fēlikss allaž saka, ka Elīze man būs atbalsts, bet man viņa īsti nepatīk.

Filips.....