3.daļa

316 38 2
                                    

Es-"Ak,Dievs!"es uzreiz metos ārā,jo redzētais bija pārāk traumējošs.

Es atspiedos pret sienu un pāris reižu ievilku dziļu elpu,tad devos uz savu istabu.Šodienai man visa bija par daudz.Es vienkārši iegāzos savā gultā un acu mirklī aizmigu.

No rīta

Markusa skata punkts

Es atvēru acis un uzreiz sāku ienīst to stulbeni,kurš vakar aizmirsa aiztaisīt aizkarus.Izberzēdams acis,devos taisnā ceļā uz vannasistabu.Kad visu biju pabeidzis pamanīju kaut ko spīdīgu aiz sava skapīša pieliecos,lai to paceltu un uzreiz sapratu,ka tas pieder mazajai lūriķei,

Paņēmu to rokās un kādu brīdi papētīju,tā bija ķēdīte ar kuloniņu uz ,kura bija burt 'K'

Pasmīnēju un iebāzu to kabatā.Laiks doties uz centru.Es nokāpu lejā,pa ceļam salasīju izmētātās glāzītes.Paņēmis visu vajadzīgo,devos uz ārdurvju pusi.taču tad atskārtu,ka durvis ir aizslēgtas.
Izbraucu ar roku caur saviem matiem un brīdi tur tā stāvēju līdz sapratu,ka man kas jāizdomā.
Piegāju un sameklēju savu telefonu.
Lūks-"Yo,kas notiek,vecīt?"
Es-"Tev vēl ir manas mājas otra atslēga?"
L-"Jā,bet kam tev?"
Es-"Tad brauc šurp!"
Neko nepaskaidrojot es noliku klausuli.

Ceļā.
L-"Nu,brāl!"smejas"Viņa tevi pamatīgi apstrādājusi!"
Es-"Izbeidz!"
L-"Labi,bet..Ko tu domā darīt ar sacensībām?"
Es-"Un tu vēl jautā?"neticīgi skatos uz viņu.
L-"Neizliecies!Es tevi pārāk labi pazīstu!Viņš ir pasaules čempions un neviens viņu nekad nav uzveicis!"
Es-"Nu,tad šobrīd skaties uz pirmo,kurš būs!"klusums"Tu labi zini,ka es neatteikšos!Vai nu jums tas patīk vai nē!"
L-"Labi,labi!Lai vai kā,tu zini,ka uz mani vari paļauties!"uzsita man pa plecu.

Klojas skata punkts

Es-"Tā tiešām nav laba doma."
E-"Nu beidz,taču īgņoties!"
Es-"Nesāc!Un vispār man vēl būtu uz tevi jādusmojas."stingri skatījos.
E-"Izbeidz,es ,taču tev visu jau paskaidroju un atvainojos 10 reizes!"klusums"Pie tam,cik gan ilgi var dusmoties uz savu labāko draudzeni!"
Es-"Par to mēs vēl varam padiskutēt!''skatījos uz viņu.
E-"Jā,bet mēs to nedarīsim!"iesmējās

Es-"Ko tieši tu meklē?"
E-"Kaut ko seksīgu!"smīn
Es-"Skaidrs,tā tad labi ,ka paņēmu līdzi grāmatu."novicināju to.
E-"Nē,nu!Nesaki,ka tu taisies lasīt!"
Es viņai uzmetu ko tad tu gaidīji skatienu.
E-"Nopērc tu arī kaut ko!"
Es-"Tu zini cik ļoti man nepatīk iepirkties!"
Eiprila nobolīja savas lielās,skaistās acis.
Es-"Labi jau labi!"

Mēs uzbraucām uz 2.stāvu.
E-"Aizejam,uz turieni!"norāda uz apakšveļas veikalu.
Es tikai smagi nopūtos un sekoju viņai.

Es-"Tu laikam joko?!"sakrustojusi rokas.
E-"Kas?Manuprāt,tas ir glīts!"
Es-"Tu laikam jauc glīts ar piedauzīgs!"
E-"Atvaino,nedomāju,ka tu esi tāda mūķene!"
Es-"Es neesmu,vienkārši..."
Viņa sāka smieties.
Es-"Man reiz pietiek!"es pagrābu to no viņas rokām"tu vēl redzēsi!"
Es devos uz ģērbtuvju pusi.
E-"Gaidi mani,es aizskriešu pēc naudas uz mašīnu!"
Es-"Labi!"

Markusa skata punkts

Mēs devāmies uz kafeinīcu,kad es pamanīju lūriķi apakšveļas veikalā.
L-"Uz ko tu skaties?"
Es-"Neko,man...ej un pasūti,es tūlīt būšu!"

Pēc mirkļa viņš bija prom.Šī bija mana izdevība atgūt savas mājas atslēgas un atdot viņas ķēdīti.

Pārdevēja-"Atvainojiet,tur nevar iet!"
Es-"Nē,viss kārtībā.Pirms mirkļa šeit ienāca mana draudzene,meitene ar tumšiem matiem."
Pārdevēja uzsmaidīja-"Ejiet tur,4. kabīne!"
Es pamāju.

Ieejot mazākā telpā,kurā bija vairākas nodalītas kabīnes es idzirdēju saucienu.
Viņa-"Eipril,tā esi tu?"
Es klusēju
Viņa"Gatava vai nē,es nāku!"

Tajā brīdī manām acīm pavērās viņas skaistais un niecīgi nosegtais augums,nenoliegšu viņa izskatījās seksīgi.

Viņa-"Ak mans Dievs!Tu izvirtulis,samaitātais kretīns!"
Es sāku smieties,viņa turpināja savu apvainojumu ķēdi iebēgdama atpakaļ kabīnē.

Es devos pie Lūka,jo šis pilnīgi noteikti nebija piemērotākais brīdis

L-"Kur tu biji ?"
Es-"Chillax,bro,man bija darīšanas!"
L-"Pats vainīgs,es jau sāku bez tevis!"
Es-"Viņi drīz būs?"
L-"Jā."

Klojas skata punkts

E-"Vai tev viss labi?"
Tagad es sapratu,ka man jāmelo,jo es negribu veikt stundu garus paskaidrojumus un beigās saņemt ķircināšanu.
Es-"Ēm...nu.."viņa skatījās gaidot manu atbildi"Aizejam sākumā paēst!"
E-"Aghhh...lai iet!"

Mēs aizgājām uz tuvējo kafeinīcu.Es pasūtīju saldējuma kokteili un Eiprila pudiņu.
Manas acis ieraudzīja viņu.

E-"Ko tu tur skaties?"
Es-''Es...ai,neko!Labāk pastāsti par sevi..."
Viņa pārtrauca manu sakāmo un sāka runāt,kad es pamanīju viņam pieceļoties kabatā mirgojot savu telefonu.
Es-"Mans..."
E-"Ko?""
Es-"Ai,viss kārtībā."
Viņš ar savu bariņu nozuda,pie tam ievilcis savās lamatās kādu nabaga meiteni.Jūtu viņai līdzi.

Pēc vairākām stundām.

Es mājās atkal biju viena pati.Kima bija pie sava draudziņa un vecāki bija prom.

Mēs ar Kimu esam pieradušas palikt vienas.Arī agrāk vecākiem bija daudz jāstrādā,lai spētu mums nodrošināt šādu dzīvi.Es jau nepārmetu,bet ir mazliet skumji,ka viņi nekad nav bijuši ar mums.

Lai sevi uzmundrinātu nolēmu doties pastaigā,lai ieelpotu svaigu gaisu un atbrīvotu prātu no visa,kas ar mani noticis.

Es devos pa ielu uz priekšu,patīkami atsvaidzinošais vējš sitās manos vaigos un purināja matus.Bija patīkami.Es vēl pārdomāju vakardienu un šodienu,visu,kas ar mani atgadījies šo divu dienu laikā.

Manas domas pārtrauca balsis.Es mazliet noraustījos,kad pacēlu acis pamanīju,ka esmu nonākusi "Tumšajā rajonā".Šī pavisam noteikti nebija tā drošākā un piemērotākā vieta meitenei nakts laikā,kura tur ir viena pati.Es noriju siekalu kamolu un pagriezos,lai dotos prom,tači tad atskārtu,ka aiz manis iet bariņš cilvēku.

Sirds sāka dauzīties ātrāk,blakus atradās ēka,tā izskatījās diezgan apšaubāma un par drošu patvērumu to nenosaukt.Man nebija izvēles,ievilkusi dziļu elpu,es sāku iet pretī viņiem.Līdz pēdējam brīdim es cerēju,ka viņi varbūt mani neuzrunās un ieies ēkā,bet jūs jau zināt kāda ir dzīve.

Puisis ar iespaidīgu miesadbūvi-"Kur tad tu tā steidzies,skaistulīt?"
Es to ignorēju un centos tik garām,bet viņi mani nelaida.
Tas pats puisi-"Kas tad ir?Kāpēc tu ar mani nerunā?"viņš noglauda manus matus.
Manu ķermeni pārņēma pretīgs karstums un es atrāvos malā.
Citi-"Nesteidzies tik ātri prom,mēs varētu labi pavadīt laiku."
Es gribēju skriet prom,taču spēcīgas rokas,kas apvijās ap maniem gurniem un sāka slīdēt zemāk,apturēja manus centienus
Es-"Laid vaļā!"es viņam iesitu pa seju.
Puisi-"Sīkā,kuce!"viņš mani nogrūda uz zemes.

Es redzēju,ka viņa acīs liesmojās velnišķīgas dusmas.Es sēdēju uz zemes un nezināju,kas notiks.

Asaru GlāstiWhere stories live. Discover now