Asaru Glāsti

5.daļa

Sākotnēji mašīnā valdīja diezgan neveikls klusums.Dziļi sevī man bija kauns par notikušo,lai gan man nevajadzētu.

Es pagriezos un uzmetu Markusam īsu skatienu-"Vēlreiz paldies un piedod par ..."
M-"Beidz pateikties un atvainoties!Par ko tev jāatvainojas?!Par to,ka Čārlijs ir kaut kāds mērglis?"viņa acis ieurbās manējās,taču es novērsos.

Pēc laika mums izveidojās diezgan "normāla" saruna.
Es-"Zini,varbūt tu nemaz neesi tāds kretīns!"es uzsmaidīju.
M-"Prieks dzirdēt,ka neesmu tāds kretīns!"arī viņš pasmaidīja.

Šodien viņš bija pavisam cits cilvēks kā iepriekšējās reizēs.Pirmais iespaids laikam bija maldīgs.

Es-"Ar ko tu īsti nodarbojies?"
Viņa seju pārklāja smīns-"Ar lietām,kuras tev pavisam noteikti nepatīk!"
Es-"Ak,tā,bet kā gan tu vari zināt,kas man patīk un kas ne?"
M-"Ar ko,lai sāk...Maza, izvirtusi meitene,kura ielaužas citu mājās un izmanto izdevību,lai apmierinātu savu mazo,neķītro fantāziju!"
Es jutu ,kā manus vaigus pārklāj viegls sārtums-"Es...toreiz..tas..."
M-"Aww,cik mīlīgi!"
Viņā atkal uzvirmoja kretīna puse.

Es-"Un man jau likās,ka es būšu kļūdījusuies!"es nopūtos,bet viņš turpināja smīnēt.
Taču šoreiz es nolēmu,ka neļaušu viņam sevi uzvarēt,man jādod pretī.
Es-"Bet tas ir veids ,kā tu apbur meitenes,vai ne?Visām ,taču patīk sliktie puikas!"es strāvoju no pārliecības savā balsī.
Viņš man uzmeta mazliet nievājošu skatienu-"Man nav neviena jāapbur!"viņš izbrauca ar roku cauri saviem matiem"Viņas pašas līp man klāt kā tādas mušas!"

Man riebās viņa augstprātīgā attieksme.Vienu brīdi viņš bija īsts varonis un varētu teikt,ka jauks cilvēks,bet tagad īsts pakaļas caurums(JĀ,ZINU KĀ TAS SKAN😂)

M-"Ak,neskumsti!Nu,ja tu pacenstos,tad ir ļoti maza iespēja..."
Es-"Tavos sapņos!"
Viņš atkal uz mani paskatījās-"Ouuu,kāda ir ļoti augstās domās par sevi!"
Es-"Mācos no labākajiem!"
Mēs abi atkal smējāmies.

Pēc vēl 7minūšu gara brauciena mēs bijām nonākuši pie manas mājas.
Es-"Paldies,ka atvedi un..."
M-"Nesāc!"stingrā balsī"Un nākamreiz nestaigā pa tik bīstamiem rajoniem!"
Es tikai pasmaidīju-"Jā,mammu!" izkāpu no mašīnas un taisnā ceļā devos uz durvju pusi.

K-"Ak,mans dievs!Kur pie velna tu biji?!Tu vispār apjēdz,ka es gandrīz izsludināju tavu meklēšanu pa visu pilsētu?!Kur bija tavas smadzenes un telefons?!Tavai zināšanai telefonu izmanto,lai piezvanītu un pateiktu,kur tu atrodies,ka ar tevi viss ir kārtībā..."
Es apliku savas rokas ap viņas pleciem-"Kimberlij,ievelc dziļu elpu un nomierinies!Man viss ir kārtībā,kā redzi esmu sveika un vesela."

Pēc brīža mēs abas sēdējām pie virtuves letes.Es ar abām plaukstām biju apņēmusi kūpošo tējas krūzi,kas patīkami sildīja manas rokas.

K-"Un,tagad pastāsti man visu,kas un kā notika,jo bez iemesla tu nebūtu tā rīkojusies!"
Un tad nu pārrunas varēja sākties...

Autores piezīme

Piedodiet,ka tik īsa!Manuprāt,šī ir īsākā no visām,pārējās būs garākas.Esmu nolēmusi,ka dienā publicēšu vienu daļu,jo sākoties skolai man nebūs laika rakstīt😉Kopā esmu uzrakstījusi 20 daļas uz šo brīdi.