Asaru Glāsti

8.daļa

Es biju ieradusies tieši laikā,norādītajā kabinetā.Mums bija uzdots plānot izlaiduma balli.

Es saprotu,kāpēc neviens to līdz šim nebija uzņēmies.Te būs vajadzīgs milzumdaudz darba un es ļoti ceru,ka arī Markuss iesaistīsies.

Laiks gāja uz priekšu,bet viņš tā arī neparādījās.Es biju ļoti dusmīga,jo man nepatīk cilvēki uz kuriem nevar paļauties,man ir perfekcionistes raksturs-viam jābūt ideāli.

Pēc tam,kad atskanēja zvans,es paņēmu savas mantas un devos uz klasi.Gaitenī es satiku Lūku.

L-"Sveika!"
Es-"Čau!"
L-"Kas noticis?Izskaties neomā..."
Mums abiem bija matemātika,tāpēc ceļā uz klasi runājām.
Es-"Markuss neieradās un vispār viņš..."
Es visu izstāstīju Lūkam,bet viņš neizskatījās pārsteigts.
L-"Neuztraucies par Markusu,viņš var par sevi parūpēties!"
Tajā brīdī es ieraudzīju,ka no tualetes iznāk kāda blondīne un aiz viņas Markuss.
Es-"Nopietni?"
Lūks pagriezās un paskatījās-"Nu,vai redzi,viņam viss ir kārtībā!"viņš uzsmaidīja.
Es-"Pretīgi!"saviebos.
Lūks aplika savas rokas ap maniem pleciem un mēs devāmies uz klasi.

Ieejot kalsē es ieņēmu vietu pie beigām,Lūks man sekoja,taču pasniedzējs viņu apturēja.
P-"Mēs abi zinām,ka tev labāk būs sēdēt priekšā!"Lūks nopūtās,bet paklausīja,es tikai žēli pasmaidīju.

10minūtes pēc stundas sākuma klasē ienāca Markuss.Viņš neatvainojās,vienkārši virzījās uz klases beigām.

P-"Markuss,tevis paša labā,nāc un sēdi priekšā!"viņš norādīja uz vietu,kura bija netālu no Lūka.
M-"Mēs abi zinām,ka tas nekad nenotiks!"
Viņš pat nevelitīja pasniedzējam skatienu tikai virzījās uz manu pusi.

Es mēģināju ignorēt visus viņa  centienus uzsākt sarunu ar mani,bet tas bija diezgan sarežģīti,jo viņš sēdēja man blakus.

Pēc zvana.

Es saliku savas mantas somā un virzījos uz durvīm.
M-"Pagaidi!"
Es ignorēju līdz jutu,kā viņš mani iegrūž skapītī.Aukstā metāla virsma atdūrās pret manu muguru ar nelielu troksni.
Es-"Ko tu dari?"es biju šokā.
M-"Tu man nedevi citu iespēju!"
Es dusmīgi skatījos  un ar rokām atstūmu viņa krūtis malā.

Pie mums piesteidzās Lūks.
L-"Vecīt,mierīgāk!"
Es nenoturējos un mana roka ietriecās viņa vaigā.
Visi uz mums skatījās un es jutu,kā mana seja nokrāsojas koši sarkana.

Es pagriezos un pēc iespējas ātrāk centos tikt prom no visu skatieniem.Tikusi uz priekšu,dzirdēju,ka Markuss ietriec savu dūri skapītī.

Pie pusdienu galda.

Visi joprojām uz mani dīvaini skatījās.
Es-"Beigsiet?!"es nenoturējos.
Pārējie novērsās,lai mainītu saspringto gaisotni viņi sāka pārspriest vakardienas ballīti.
Es joprojām klusēju un pārdomāju notikušo.Nespēju noticēt,ka es viņam iesitu pa seju,es nekad nevienam neesmu situsi,pilnīgi noteikti es neesmu vardarbīgs cilvēks,taču šajā situācijā...

Mājās

Šodien man nebija garastāvokļa nekam.Atnākusi no skolas,es visu atlikušo laiku pavadīju savā istabā.

Es mācījos,kad izdzirdēju kādu zvanām pie durvīm.
Es-"Kima,atver!"kliedzu.

Pēc brīža sapratu,ka viņas nav,tāpēc piecēlos un pati gāju lejā.
Es-"Šī cilvēka vietā es labāk gribētu,lai tas ir kaut kas svarīgs."nomurmināju.

Kad atvēru durvis uz reiz gribēju tās aizcirsts,taču par laimi viņam nepaspēju.

Es-"Ko tev vajag?"
M-"Parunāt!"

Nu jā tas ir diezgan loģiski,ko gan citu viņam vajadzētu.

M-"Varbūt aicināsi mani iekšā,lai visu varam noskaidrot?"
Es pagāju nostāk un liku saprast,ka viņš drīkst ienākt.

Mēs abi devāmies uz viesistabas pusi.Es apsēdos dīvāna labajā malā,starp mums bija diezgan liela distance,bet šobrīd tas bija piemēroti.

M-"Es gribu atvainoties par šodienu."
Es uz viņu vēsi skatījos.
M-"Vai tu neko neteiksi?"
Es-"Un,kas man būtu jāsaka?"
M-"Tas,ka es esmu kretīns,ka uz mani nevar paļauties..."
Es-"To tu pats jau zini!"
M-"Kāpēc tu visu tā sarežģī?"
Es-"Es?!"super izteiktā intonācijā"Ja tu būtu klausījis mani un..."patiesībā es negribēju šo visu sākt.
M-"Man nav 2 gadi,lai būtu kāds jāklausa!"
Es-"Nu,tad beidz uzvesties kā divgadnieks!"

Mēs abi sākām aizsvilties un ja tas netiks pārtraukts,tad atkal sāksies strīds.

Pēc mirkļa mūsu starpā valdīja klusums.Es jutos daudz labāk,jo biju pateikusi visu ko domāju.

M-"Labi,kad tas ir izdarīts vai mēs varam to aizmirst un koncentrēties uz sodu!?"
Es piekritu.

Pēc trim stundām.

Atmosfēra starp mums bija pilnīgi mierīga.Es pat biju pārsteigta par viņa radošo domāšanu.

Es-"Kad,tas ir paveikts varam ķerties pie mājasdarbiem!"
M-"Tu joko?!Vienai dienai tas būs par daudz!"
Es-"Neesi tāds nīkulis,turklāt tā arī ir daļa no soda."
M-"Aghhh."

Es izvilku visas vajdzīgās grāmatas.Pēc viņa ierosinājuma mēs sākām ar matemātiku,kad viņš sāka risināt piemēru es uzreiz sapratu kāpēc.Markusam ļoti padevās matemātika,viņš pabeidz piemērus dažu minūšu laikā.

Kad es jau grasījos sākt ar ķīmiju viņam iezvanījās telefons.

M-"Jā?"
M-"Kur?"
M-"Labi!"

Es-"Tas gan bija ātri!"
M-"Nu ko šodienai pietiks mācīties!"
Es-"Bet mēs tikai tikko sākām..."
M-"Nē,mēs tikko beidzām,lūriķīt!"
Es-"Beidz,nesauc mani tā!"
Markuss tikai smējās-"Kas vainas?!Tas atbilst tavai personībai!"
Es-"Nu,ja mēs runājam par personībām,tad man tevi būtu jāsauc par kretīnu."
M-"Auč!"viņš saķēra sirdi tēlojot sāpes.

M-"Ejam!"viņš piecēlās kājās.
Es-"Uz kurieni?"
M-"Gaidu tevi mašīnā!"viņš neko nepaskaidroja un aizgāja.

Markusa skata punkts.

Es zināju,ka tas nostrādās.Viņa lēnām un bailīgi virzījās uz mašīnas pusi.
Viņas sejā bija manāms uztraukums.

Es-"Ak,Dievs!Nomierinies,taču..."
Es smējos"Es,taču neesmu nekāds maniaks."
K-"Kur mēs braaucam?"
Es-"Pie pārējiem,viņi mūs gaida."
K-"Kur?"
Es klusēju,jo zināju,ka atbilde viņai varētu nepatikt.

Pēc brīža viņa uzsāka sarunu.

K-"Kāpēc tu šodien no rīta neieradies?"
Es-"Es biju aizņemts."
K-"Nu,ja...redzēju,kā iznāc no tualetes kopā ar to blondīni."
Es tikai pasmējos-"Pieķēri!"
K-"Tas ir pretīgi!"
Es-"Tikai nesaki,ka tu esi greizsirdīga!"paskatījos uz viņu"Lai gan tavā vietā es būtu!"
K-"Neglaimo sev!"

Mani fascinēja viņas nevainīgums un labās meitenes tēls.Viņas dvīņu māsa ir skolas gribētākā meitene,ballīšu princese,pilnīgs pretstats.

Es-"Jūs ar Kimu esat ļoti atšķirīgas!"
K-"Tu pat nevari iedomāties!"viņa iepleta acis.
K-"Bet tu...vienu brīdi ir jaukais Markuss un tad atkal kretīns!"

Manu seju pārklāja smīns-"Ak,lūriķīt!"
Es sāku smieties,kad redzēju viņas seju izdzirdot šo vārdu,viņu tas tik ļoti tracināja,bet mani...