Asaru Glāsti

15.daļa

Mēs abi sēdējām smiltīs un nebildām ne vārda,līdz viņš saņēma galvu rokās.

M-"Kāpēc,Kloja,kāpēc tu neaizgāji?"
Es nopūtos-"Markuss,nejau visi tevi vienmēr pametīs."klusuma pauze"Es mīlu tevi un būšu blakus brīžos,kad tev mani vajadzēs.Es nepametīšu tevi."

Viņa seju pārklāja smīns,sarūgtinājuma smīns-"Visi to vienmēr saka,bet tie ir tukši vārdi."
Es-"Nē,Markuss...lai kā tu tagad censtos mani sāpināt,es nekur neiešu.Es zinu,ka tu patiesībā tā nedomā,tu vienkārši jūties aizvainots un dusmīgs!"
M-"Kā tu vari teikt,ka zini kā es jūtos?!"
Es-"Es nezinu,bet redzu."klusums"Aiziet,izlādējies...lai viss nāk ārā!Laid..."
Markuss tikai smējās un paņēma pudeli,bet es to izrāvu no viņa rokām un aizmetu prom.

Viņš man uzmeta vēl vienu nicinošu skatienu,bet es tam nepievērsu uzmanību.

M-"Tu esi tik stulba,Kloja!"viņš iesmējās"Tu tiešām ticēji,ka es mainīšos...tādi kā es nekad nemainās,es vienmēr palikšu tas kas esmu bijis."
Es-"Mēs abi zinām,ka tu neesi tāds!Lai ko tu arī teiktu,es zinu kāds patiesībā ir īstais Markuss,patīk tev tas vai nē!"
Viņš sadusmojās-"Ne sūda tu nezini!Tu vispār neko nezini un beidz tēlot,ka zini!"viņš pieleca kājās un kliedza."Tu esi iedomājusies,ka man kaut ko nozīmē?Nemāni sevi,mēs abi zinām,ka tu esi tikai kārtējā meitene...nekas vairāk."

Es biju apmņēmusies būt stipra un neņemt galvā lietas,kuras viņš man teiks,taču šie vārdi...

Es arī pielecu kājās-"Lai būtu 'kārtējā meitene',taču mēs abi zinām,ka tu mani mīli.Tu runā visu šo tikai,lai mani sāpinātu,jo pats jūties slikti,bet zini,Markuss,tas ir vāji.Es biju domājusi,ka tu esi stiprāks."

Es redzēju pēc sejas izteiksmes,ka viņam nav ko teikt,ka viss...

Es lēnām piegāju viņam klāt un ar plaukstām apņēmu viņa nelaimīgo seju.Mēs skatījamies viens otram tieši acīs līdz viņš mani cieši apskāva.Mēs tur tā stāvējām un baudījām viens otra tvērienu.

Man likās,ka viņš tūlīt sāks raudāt,taču biju pateicīga,ka tā nenotika,jo tas tiešām būtu dīvaini.

M-"Tu,taču negaidi,ka es sākšu raudāt?"viņš jautāja.
Es-"Nu,ja tu gribi,tad..."
Es dzirdēju ,kā viņš sāk smieties.
M-"Ak,Kloja!Tu esi..."viņš nopūtās.

Pēc brīža mēs devāmies uz mašīnas pusi.

Es-''Nē,neviens no mums nav spējīgs sēsties pie stūres!"es apstājos.
M-''Nekļūsti smieklīga,tu iedzēri tikai vienu malciņu."
Es-"Nē!"es viņu turēju
M-"Tu saproti,ka ar kājām tās būs 20 minūtes?"
Es-"Vai tad tev nav spēka,lai aizietu?"izaicinoši.
M-"Man pietiktu spēka,lai tevi aiznestu!"viņš centās mani pacelt,bet es izvairījos.
Es-"Nē,nē...es pati!"tā nu viņš aplika savu roku ap maniem pleciem un nedaudz streipuļojot mēs gājām.

Šķietami viņš bija nomierinājies.Mēs smējāmies un es centos,lai viņš atkal nesāk domāt par skumjām lietām.

Es-"Tu šonakt paliksi pie manis!"
M-"Atkal uz dīvana?"
Es-"Nu,ja tu gribi..."smējos.
M-"Tu,taču zini,ka es gribu pie tevis!"viņš mani noskūpstīja.

Man bija mazliet bail,jo viņš bija piedzēries un spriežot pēc garastāvokļa varēja mēģināt kaut ko uzsākt.

Kad mēs bijām nonākuši manā istabā es beidzot gaismā ieraudzīju cik slikti viņš izkatās.

Es-"Ak šausmas!"momentā,kad es ieraudzīju viņa roku.
M-"Nesāc,nav tik traki!"
Es-"Tevi ir jāsakopj."

Ar aptieciņas palīdzību es  sakopu brūces un nu jau skats bija labāks,taču viņam bija vajadzīga duša.

Es-"Tev ir jānomazgā smiltis,jo šāds tu manā gultā negulēsi."
Viņš piecēlās un saņēma manu roku-"Taupīsim ūdeni un mazgāsimies kopā!"
Es-"Ļoti smieklīgi!"izrāvu roku."Ej!''

Pēc 10minūtēm viņš iznāca no dušas aptinies ar dvieli.

Es-"Ielikšu mazgāties tavas drēbes,lai rīt būtu ko vilkt uz skolu."

Pēc tam,kad viss bija izdarīts es iznācu no vannasistabas un viņš bija iekārtojies pussēdus.

M-"Nāc,princesīt!"viņš izstiepa rokas un es apgūlos viņam blakus.
Viņš aplika savas rokas ap mani un cieši apskāva.

Viņš izskatījās tik sasodīti labi,slapjie mati un puskailais,muskuļotais ķermenis,tas bija tik...

M-"Jā,mazā,es zinu.Es esmu seksīgs."viņš pašapmierināti noteica.
Es tikai iesmējos un tad viņš sāka mani skūpstīt,te sākās daļa no kuras es baidījos.

Pēc brīža viņš pārstāja-"Nebaidies,princesīt,mēs šodien neko nedarīsim.Tu esi pārāk īpaša,lai tas notiktu šādi."
Šie vārdi bija tas ,ko es gribēju dzirdēt,tātad viņš tiešām mani mīl.

M-"Paldies,Kloja!Paldies,ka tu mani mīli un nepameti šodien."
Es tikai pasmaidīju un piespiedos ciešāk klāt viņa ķermenim.