Asaru Glāsti

11.daļa

Pēc 2 mēnešiem

Ir pagājuši jau divi mēneši.Mēs ar Markusu turpinām pildīt kopā mājasdarbus un esam paveikuši diezgan daudz saistībā ar balli un NĒ mēs neesam kopā.Joprojām esam draugi,tikai daudz,daudz labāki draugi.

Nekad nebūtu domājusi,ka viņš var būt tāds cilvēks ,kā šobrīd.

Lai gan uz mani joprojām niraugās ar skaudības pilniem skatieniem,tas vairs nav svarīgi.

Direktors un arī pasniedzēji uzteica mani,par to,ka es ar viņu esmu paveikusi labu darbu.Jāsaka gan,ka viņš ir saglabājis sava sliktā puiša tēlu,bet tikai citu acīm.

Eiprila ir kopā ar Lūku un viņi pilnīgi noteikti ir skolas jaukākais pāris.Markusam joprojām meitenes mainās katru dienu,taču es esmu to pieņēmusi,lai gan reizēm es izjūtu nepatiku. Markuss lepojas,ka ir no manis izdzinis party pūpera garu
Nepārprotiet,es neesmu ballīšu karaliene Kima,taču esmu iesākusi kopā ar viņiem aiziet uz kādu ballīti un šodiena nav izņēmums.

K-''Tu esi gatava?"
Es-"Jā,jau eju!"
K-"Tu izskaties satriecoši!"
Es pateicos viņai par komplimentu.

Tad pie durvīm mēs izdzirdējām pārējos.
Meklējot īsto kleitu es skapī atradu melno,ādas jaku,kuru toreiz paņēmu no Markusa mājas.

M-"Forša jaka!"
E-"Nopietni!"viņa uzsita Markusam pa galvu"Nejēga!"
Es-"Ei,"es pamāju"dodamies?"
Mēs devāmies uz mašīnām.Es braucu kopā ar Markusu,Kima ar Zaku un Eipa ar Lūku.

Es iekāpu mašīnā un piesprādzējos.
M-"Ļoti labi izskaties!"
Es-"Paldies!"es uzsmaidīju,jo bija patīkami saņemt komplimentu.

Mēs iesēdāmies mašīnā un devāmies ceļā.

Es-"Tā būs liela ballīte?"
M-"Nē,tikai daži draugi!"
Es-"Labi."

Mēs piebraucām pie pludmales mājas.
Tā bija diezgan liela un ļoti skaista.
Kad iegājām iekšā tur nebija daudz cilvēku,visi sēdēja uz dīvāniem ar saviem dzērieniem rokās.Šī pavisma noteikti nebija tipiska ballīte.

M-"Sveiki!"pie viņa piesteidzās kāds pāris.
M-"Šī ir Džūlija un Trevors."
Es-"Ļoti patīkami!"
Dž-"Nu beidzot tu mums parādīji brīnumdari,kura ir paveikusi šo lielisko darbu."es pasmaidīju
T-"Jāatzīst,ka tev ir ļoti skaista meitene,Markuss!"

Šis ir tas neveiklais brīdis,kad mūs notur par pāri un pēdējā laikā tas notiek visai bieži.

M-"Viņa vēl nav mana meitene!"
Paga ko?! VĒL NAV ???????
T-"Tādā gadījumā tu esi nejēga!"viņš uzsita Markusam pa galvu,kas lika man ieķiķināties.

Kad mēs visi bijām iepazīstināti viens ar otru es paņēmu savu dzērienu un apsēdos uz dīvāna.Es sarunājos ar Tifāniju,viņa bija Džūlijas māsīca,šķietami ļoti jauka meitene.

Markuss pienāca pie mums-"Kloja,vai varam aprunāties?"
Es-"Jā,protams!"es piecēlos un sekoju viņam laukā.
Man šķita dīvaini ,kā Eipa un Kima sačukstējās skatoties uz mums.

Kad mēs bijām laukā es gribēju noskaidrot kāpēc viņš mani te aicināja.

Es-"Tu mani biedē."
Viņš izskatījās uztraucies-"Šis viss mani biedē!"
Es-"Par ko tu runā?"

Markusa skata punkts.

Es nekad savā dzīvē nebiju tā uztraucies.Man likās,ka sirds apstāsies.Meiteņu ziņā man nekad nav bijis jāpiepūlas,jo viņas pašas līp man klāt,bet Kloja...ar viņu ir pavisam savādāk.Lai gan mēs ar Kimu un pārējiem par šo runājām,realitātē viss ur daudz biedējošāk.

K-"Man nav iebildumu ar tevi pastaigāties,bet ir dīvaini,ka tu ar mani nerunā,turklāt nebūs pieklājīgi,ja mēs pārāk ilgi būsim prom."

Es ievilku pāris dziļas elpas un apstājos.

K-"Markuss,tu šo visu padari super dīvainu!"
Es-"Es zinu,piedod."es iepauzēju"Es nekad neesmu darījis ko tamlīdzīgu un arī nedomāju,ka darīšu,bet..."es atkal iepauzēju"Kloja,vai kļūsi mana meitene?"

Viņas acis bija ieplestas izbrīna un uz mirkli es jau domāju,ka viņa noraidīs mani vai arī sāks smieties.

Es-"Kloja,es saprotu tavu apmulsumu,bet tu mani biedē."pauze"Es zinu,ka esmu bijis īsts kretīns,taču tu man ļoti patīc un..."
K-"Protams."

Sākumā es nesapratu.
K-"Jā!"
Es viņu cieši apskāvu.Es nespēju noticēt vai tas tiešām notiek realitātē.
Mēs nolēmām doties nelielā pastaigā,lai pārējie pagaida.

K-"Un man likās,ka tas nekad nenotiks."
Es-"Man arī!"iesmējos.
K-"Kurš to būtu domājis 'sliktais puika'..."
Es-"Iemīlēsies mazā,nūģīgā,neķītrā lūriķē!"es pabeidzu viņas teikto.
K-"Tu,taču apzinies,ka vairs nevarēsi..."
Es sapratu,ko viņa domā-"Man nevajag tās meitenes,man esi tu!Citām vairs nav nekādas nozīmes."

Es cieši viņu apskāvu un gribēju noskūpstīt.
K-"Nē,nē,nē!Tā tas nenotiek.Laiks..."
Es pasmaidīju,tas man lika vēl vairāk apzināties,ka viņa ir,kas īpašs."

Pēc patīkamas pastaigas mēs nolēmām atgriezties pie pārējiem.

Es-"Kima būs sajukusi prāta no gaidīšanas!"Kloja tikai smējās.

Kad atvērās durvis uz viesistabu skatieni bija pievērsti mums.Es apliku roku ap Klojas pleciem un noskūpstīju viņu uz vaiga.
Es-"Nu tas ir oficiāli!"
Visi aplaudēja un uzsvilpa mums.Trevors piesteidzās un uzsita man pa plecu.Džūlija apskāva Kloju un pēcāk mani.

Pēc patīkamās laika pavadīšanas ar visiem mēs nolēmām doties mājās,jo rīt bija jāiet uz skolu,Kloja man to ik pa laikam atgādināja.

Ceļš uz mājām nebija tāls.
K-"Es nespēju noticēt tam,ka tas notiek pa īstam."
Es-"Es zinu,man tas ir kas jauns."
K-"Neuztraucies tev ir labākā skolotāja!"viņa smējās.

Velns,viņas smiekli tagad liekas vēl piemīlīgāki.

Pavisam drīz mēs bijām piebraukuši pie viņas mājas.

K-"Kā es negribu uz skolu!"
Es-"Nopietni?Nekad dzīvē nebūtu domājis,ka dzirdēšu to no savas nūģīgās meitenes!"
Viņa man uzsita pa plecu-"Tev ir jāizdomā man labāka iesauka."

Pēc brīža mēs bijām pie viņas mājas durvīm.
Viņa aplika savas rokas ap manu kaklu un es viņu cieši satvēru.

Es-"Tiksimies rīt!Es atbraukšu tev pakaļ!"
K-"Tas būs lieliski!"
Es-"Ar labunakti,princesīt!"
K-"Princesīt?Tas jau skan patīkamāk."

Vēl pāris reižu atvadījāmies un es devos mājās.Joprojām nespēju noticēt,ka šis viss ir īstenība...

A/P

Heh,pagājis kāds laiciņš,ne?😂
Nav tā,ka esmu nolēmusi pamest šo stāstu,vienkārši nebiju pārliecināta,ka gribu publicēt iepriekš rakstīto!😉