Asaru Glāsti

4.daļa.

Markusa skata punkts.

L-"Tu jau prom?"
Es-"Jā,šodien esmu noguris.Došos mājās,bet no rīta būšu atpakļ!"
Viņš man pamāja un es devos ārā,kad izdzirdēju kādu raudam.

Kad atvēru durvis manā acu priekšā gulēja mazā izvirtule,pāri viņas vaigiem ritēja asaru straume.Es pagriezu galvu uz otru pusi un ieraudzīju Čārliju ar savu bandu.Viņi visi smējās un bļaustījās,kad es skaļi noklepojos,lai pievērstu savu uzmanību, iestājās klusums.

Č-"Markuss,par ko mums tāds gods?"
Es-"Kas te notiek?"
Č-"Nekas.Tā sīkā maita iesita man pa seju un mēs vēl neesam nolēmuši,kā tieši viņu sodīt!"
Es uzmetu viņam nicinošu skatienu-"Neviens viņu nesodīs!"es piegāju un pasniedzu viņai roku.Sākumā viņa skatījās izbijusies,taču tad savu mazo roku ielika manējā.

Č-"Tu nejaucies!"
Es viņam uzmetu vēl vienu skatienu.
Č-"Viņai ir jāsamaksā par..."
Es palīdzēju viņai piecelties kājās.
Čārlijs joprojām bija neapmierināts.

Mūsu saruna kļuva aizvien asāka un sāka pievērst citu uzmanību.Pēc brīža no zāles iznāca Alekss.

A-"Puiši,kas tad šeit par traci?"
Č-"Viņš uzmeties par aizstāvi tai sīkajai slampai!"norāda uz viņu.
Es jau gribēju mesties viņam virsū,bet  Alekss manā priekšā nolika roku.
A-"Meitene ir skaista!"viņš nāca uz viņas pusi,bet es nostājos  priekšā"Markuss."sāk smieties.

A-"Labi,labi."sāk berzēt savu zodu"Tu gribi būt varonis?Labi,lai notiek.Rīkosim cīņu!"puiši uzgavilē"Uzvarētājs dabūs meiteni!"

Es jutu,kā viņa sāk trīcēt no bailēm un elpot ātrāk.
Es-"Tu esi jucis?!Lai viņa iet!"
A-"Markuss,Markuss.Kas tad nu,baidies zaudēt?"
Es-"Šeit man nav jābaidās,ka varētu zaudēt,jo nav neviena,kurš mani uzvarētu!Es vienkārši negribu tērēt savu laiku,lai cīnītos ar šiem vārguļiem!"iesmējos,jo redzēju,ka Čārlijs kļūst aizvien dusmīgāks.
A-"Nu,tad aiziet?"
Es-"Nevajag šeit iejaukt viņu!Labi,es piekrītu cīņai,bet,lai viņa iet!"
A-"Nē,nē,nē,tas sabojās jautrību!"
Es-"Tu esi slims!"riebuma pilnā balsī.

Klojas skata punkts

Manas acis nepārtraukti pildījās ar asarām,ķermenis jau sāpēja no trīcēšanas un kājas bija tik nejūtīgas,ka knapi spēju nostāvēt.Es vēl joprojām nesapratu,kas šī ir par vietu un,kas šie par cilvēkiem.Nē,drīzāk,kas par necilvēkiem.

M-"Labāk neskaties,nebūs pārāk patīkams skats!"viņš to teica turēdams manu roku"Apsolu,tūlīt tu varēsi tikt prom no šejienes!"viņš atlaida mani un mana sirds sāka dauzīties vēl ātrāk.
Kāds mani saņēma no mugurpuses un nočukstēja pie auss-"Būs labi,viņš uzvarēs!"

Pēc mirkļa viņi uzsāka cīņu.Es biju cieši aizvērusi acis,dzirdēju kā visi bļaustās.Man riebās šīs sitienu skaņas,apziņa,ka kāds otram nodara sāpes.Šobrīd man bija jāuzticās pilnīgam svešiniekam no kura ir atkarīga mana dzīvība.

Pēc dažām minūtēm.

Es sapratu,ka cīņa ir beigusies un kad atvēru acis,lai pārliecinātos,kas noticis riebumā atkal tās aizvēru.Visapkārt bija asinis un kāds gulēja uz grīdas.
Atkal atskanēja tā pati pretīgā balss.
A-"Ej un saņem savu balvu,čempion!"mana sirds atkal sāka dauzīties straujāk,es nezinu kapēc,bet man šķita,ka tas būs...

M-"Ejam prom!"

No rīta.

Es atvēru acis un nesapratu,kur atrodos.Kad tās izberzēju sāku apjaust,ka esmu šeit jau bijusi.Tie paši diplomi,trofejas.Gulta smaržoja pēc patīkamām un diezgan spēcīgām vīriešu smaržām.
Es dzirdēju lejā kādu sarunājamies.
Sākumā minkstinājos,bet tad saņēmos un kāpu lejā.

L-"Kā tev ir?"
M-"Būšu kaut ko sastiepis."
L-"Tas nepavisam nav labi!"
M-"Ā,ja?"sarkastiski.

Es-"Labrīt!"neveikli stāvot uz kāpnēm.
L-"Sveika.Nāc lejā.Tēju,kafiju?"
Es lēnām kāpu lejā.Markuss nekustīgi gulēja uz dīvāna ar seju spilvenā.
Es-"Tēju,lūdzu."es apsēdo pretī Lūkam.
Viņš man pienes tējas krūzi.
Es-"Paldies!"pasmaidīju.

Es-"Klau,man jāpasakās par vakardienu,ja..."
Es cerēju,ka viņš ko teiks vai vismaz paskatīsies uz mani,bet nekā.

Pēc neilga neveikluma mirkļa Lūks ieklepojās.
L-"Vienmēr laipni.Neņem galvā to nepieklājīgo idiņu."mēs abi iesmējāmies"Viņš sačakarēja muguru kautiņa laikā."
Es-"Muguru?"noliku krūzi uz galda"Šajā jomā esmu prasmīga,varu palīdzēt!"
L-"Vai dzirdēji?"
M-"Nevajag,gan jau pāries!"
L-"Neuzvedies kā mīkstais,pie tam tev šodien ir trenniņš!"
Markuss smagi nopūtās.
Es-"Bet būtu labāk,ja tu apgultos gultā,uz dīvāna ir par maz vietas!"

L-"Ejiet vien augšā un nesteidzieties!"
M-"Ja tu tūlīt neaizvērsies,tad ar muguras masāžu vien tev nebūs līdzēts."
L-"Un ko tad tu man izdarīdi,stīvais Džo?"smējās

Es-"Ejam?"
Markuss piecēlās,varēja redzēt,ka viņam sāp,bet to,protams,viņš centās neizrādīt.

Viņš gāja man pa priekšu uz savu istabu,kad bijām augšā viņš apsēdās uz gultas malas.

Es-"Tev būs jānovelk krekls un bikses?"
M-"Bikses arī?"mani mazliet pārsteidza.
Es-"Nu,ja jau tu esi tik kautrīgs,tad es varu aizgriezties."
M-"Pff...neliegšu tev to prieku un turklāt mēs viens otru jau tāpat esam redzējuši!"viņš pacēla rokas un centās novilkt kreklu,bet ,tad sāpēs ievaidējās.
Es-"Ļauj,es tev palīdzēšu."es palīdzēju viņam noģērbties un pēcāk apgulties.

Es-"Iekārtojies ērti."
M-"Tikai esi uzmanīga."viņa balsī bija dzirdams uztraukums.
Es-"Apsolu,būs labi!"

Es sāku savu darbu,sākumā maigi ar rokām braukāju dažādos virzienos,lai viņš pilnībā atbrīvotos,kad viņš bija atslābis es izdarīju galveno gājienu-uzspiedu un pavilku.Sākotnēji viņš iebļāvās un es mazliet nobijos.

L-"Kas tad jums te notiek?"
Markuss pacēla galvu no spilvena un viņa seja bija sarkana.
Es-"Tagad vajadzētu būt labāk."nokāpu nost.
Viņš lēnām un baiļpilni mēģināja celties.

M-"Tiešam,vairs nesāp!Es jūtos daudz,daudz labāk."viņš locijās.
Es-"Kā jau teicu,esmu prasīmaīga šajās lietās."lepni pasmaidīju.

L-"Vai es arī varu dabūt masāžu?"
Es-"Nē."
L-"Kāpēc?"
Es-"Jo tev nesāp mugura."
L-"Sāp gan,man...man...es jūtu kā tulīt man saraus krampī..."
Es-"Vēlreiz paldies par vakardienu.Bet man jātiek mājās."
M-"Es tevi aizvedīšu,dod man dažas minūtes laika."
Mēs ar Lūku nokāpām lejā un gaidījām līdz viņš nāks.