Asaru Glāsti

13.daļa

Bija pagājis jau kāds laiks,cilvēki apraduši ar domu,ka mēs tiešām esam kopā un Steisija atradusi citu 'slikto puisi',kuram kārties kaklā.

Markuss aizvien biežāk bija prom,katru vakaru viņam bija trenniņi,lai gan man nepatīk tas ar ko viņš nodarbojas,man tas ir jāiemācās pieņemt.

K-"Markuss šodien būs?"
Es noraidoši papurināju galvu.
K-"Atkal trenniņš?"
Es-"Jā."

Kima apsēdās man blakus.
K-"Klau,varbūt sarīkojam meiteņu vakaru?"
Es-"Nu..."
K-"Beidz,mēs neesam neko kopā darījušas jau veselu mūžību."
Es-"Nu labi."
Viņa paķēra savu telefonu,lai piezvanītu Eipai.

K-"Pie Dilana ir ballīte!Iesim?"
Es-"Labi.",lai gan man bija sajūta,ka nevajadzētu.

Pēc stundas Eiprila bija atbraukusi mums pakaļ un mēs devāmies ceļā.

Es-"Kur tad Lūks?"
E-"Viņš kopā ar Markusu jau ir tur!"
Es-"Ko?Bet Markuss teica,ka viņam ir..."es biju apmulsui.

Kāpēc gan lai viņš man melotu?Un ja tā ir ballīte,kāpēc mēs negājām abi kopā?Tas ir dīvaini.

E-"Es domāju,ka viņam noteikti ir labs iemesls."
Es-"Es ceru."

Kad mēs bijām klāt es biju mazliet dusmīga.Man gribējās satikt Markusu un visu noskaidrot.

Ieejot iekšā es skatījos visapkārt,bet viņu nekur neredzēju.Eipa atnesa mums dzērienus un vakars varēja sākties.

Laika gaitā es biju iztukšojusi jau vairākas glāzes un man kļuva aizvien jautrāk.

Markusa skata punkts.

Es kopā ar Lūku iegāju mājā un nespēju noticēt savām acīm.

Kloja bija uzkāpusi uz galda un dejoja,viņa bija pamatīgi piedzērusies.

L-"Kas te notiek?"

Es piesteidzos pie galda un nogrūdu uz zemes kretīnu,kurš aiztika viņas dibenu.Saņemdams viņas gurnus,es mazo ballētāju nocēlu no galda un nesu uz mašīnu,taču viņa pretojās.

K-"Tu visu sabojāji!Es gribu dejot?"viņa vicināja rokas virs galvas un dziedāja.

Man nāca smiekli,jo es nevarēju iedomāties,ka kādreiz dzīvē redzēšu 'KLOJU' piedzērušos.Tas skanēja prāk nereāli.

Es nolēmu,ka vedīšu viņu pie sevis,jo manas mājas no šejienes atradās daudz tuvāk.

K-"Markuss."viņa čukstēja,aiztikdama manus matus"Tu esi tik seksīgs."
Es-"Kloja,nevajag!Tev ir jāizguļas."
K-"Es negribu gulēt!"

Mēs jau bijām klāt un es kāpu laukā.Viņa nebija spējīga pati saviem spēkiem aiziet līdz durvīm,tāpēc es viņu nesu.

K-"Tu esi tik spēcīgs!"viņa teica,kad mēs kāpām augšā pa trepēm.Es ieliku viņu gultā un apsedzu.
K-"Neej prom!Paliec pie manis."
Es-"Es tūlīt būšu atpakaļ."es pateicu un devos uz lejas stāvu.

Kad ar tableti un ūdensglāzi biju augšā, Klojas istabā vairs nebija.Es dzirdēju,ka viņa ir vannasistabā.

Ieejot iekšā manām acīm pavērās pretīgs skats.Es noliku visu uz galda un piegājis pie viņas,pacēlu garos,brūnos matus uz augšu.

Pēc pusstundas viņa bija beigusi,es iedevu tableti,kura palīdzēs ātrāk iziet reibumam.

Klojas skata punkts
No rīta.

Es atvēru acis un uzreiz saķēru savu galvu.Man bija tāda sajūta itkā autobuss būtu pārbraucis pāri 20 reizes.

Kad attapos sapratu,ka esmu Markusa istabā.Man nebija ne mazākās nojausmas kā es šeit nokļuvu,vienīgais ko atceros bija aina mašīna,kad es dziedāju.

Nokāpusi lejā,redzēju Markusu gatavojam brokastis.

M-"Labrīt!"
Es tikai nomurmināju un apsēdos pie galda.
M-"Ņem!"viņš man pasniedz tableti un ūdensglazi"Palīdzēs pret paģirām!"viņš smīnēja.

Pēc vairākām stundām es jutos labāk.Markuss man visu paskaidroja par vakardienu un pastāstīja lietas,kurām man ir grūti noticēt.

Es-"Ak,Dievs!Kā,lai es tagad eju uz skolu?"es biju izmisusi.
M-"Nomierinies,nebija jau tik traki!Tici man rīt visi būs par to jau aizmirsuši."
Es-"Jā,tev jau viegli runāt.Nejau tu dejoji uz tā galda."
Markuss smējās-"Jā,bet mana draudzene dejoja uz 'tā' galda!"
Es-"Nav smieklīgi!"es viņam aizrādīju.
M-"Protams,nav!Visi tagad domās,ka es satiekos ar alkoholiķi."viņš turpināja zoboties.
M-"Nu labi jau labi.Atslābsti,taču...es esmu darīji vēl trakākas lietas."

Manī uzreiz radās vēlme noskaidrot visu konkrētāk.

Es-"Stāsti!"
M-"Nekad!"
Es-"Nu,lūdzu..."uztaisīju kucēna acis.
M-"Nē!Pat necenties."

Pēc ilgiem pūliņiem man nekas neizdevās,tas laikam bija tiešām kaut kas ļoti apkaunojošs.

M-"Es tevi aizvedīšu mājās!"
Es-"Jā,jāsāk gatavoties ballei,mums vajag tērpus."
M-"Aghh..."es redzēju nepatiku viņa sejā.
Es-"Šodien pat brauksim uz veikalu."
M-"Es šodien nevaru."
Es-"Beidz,mēs tik sen neesam kopā neko darījuši."es nočīkstēju.
M-"Nu labi,ja tas tevi iepriecina."

Pēc 4 stundām.

M-"Lūdzu,nē!"
Es-"Beidz čīkstēt!Tu,taču esi 'stiprs puika'"atgādināju viņa paša vārdus.
M-"Tā jau ir 43. kleita,Kloja!"
Es-"Tu pat skaiti?"smējos.

Kad kleita bija uzvilkta man bija īstā sajūta,es domāju,ka šī ir ideālā kleita.

Kad iznācu no kabīnes Markuss bija mēms.Es biju pārliecināta,ka viņam šī kleita ļoti patīk.

Es-"Ko teiksi?"skatījos viņam acīs.
M-"Tu izskaties..."viņš bija apmulsi.
Es vēl reizi ielūkojos spogulī,viņš pienāca un apskāva mani no aizmugures.

Mēs kopā izskatījāmies tik skaisti.

Kad braucām no veikala Markusam kārtējo reizi iezvanījās telefons.

Es-"Kāpēc tu neatbildi?"
M-"Es..."
Es-"Ja tu nepacelsi,tad to izdarīšu es!"
Es uz viņu skatījos"Markuss!"

Viņš paklausīja un izvalka mobilo no kabatas.

M-"Jā."
Es dzirdēju,ka tā ir sievietes balss un nodomāju,ka tā vatētu būt viņa māte.

Viņš nekad man nav stāstījis par saviem vecākiem vai ģimenei,es neko viņam nejautāju,kad pienāks laiks viņš pats pateiks.

M-"Labi,es apsolu."

Viņš ielika telefonu atpakaļ kabatā.
M-"Tev nebūs iebildumu,ja mēs aizbrauksim ciemos?"viņš bažīgi skatījās
Es-"Pie kā?"
M-"Pie manas omītes."
Es-"Protams!Tas būtu ļoti jauki,tikai mums vajag nopirkt puķes."
M-"Bet viņai,taču nav svētki."
Es-"Nejau vienmēr ir vajadzīgs iemesls,Markus..."