Asaru Glāsti

16.daļa

Pēc visa notikušā cilvēki joprojām to apsriež,taču šodien ir balles diena un es negribu par to domāt.

K-"Esi gatava?"viņa bļāva no vannasistabas.
Es-"Jā!"

Kima iznāca laukā un es beidzot ieraudzīju kleitu par kuru viņa tā jūsmoja nedēļām ilgi.

Es-"Tā ir dievīga!"
Viņa pasmaidīja un mēs ķērāmies pie matiem un meikapa.

Pēc 2 stundām klāt bija arī puiši-Markuss un Zaks.

M-"Tu izskaties satriecoši,princesīt!"
Es viņu cieši apskāvu.
K-"Nekad nebūtu domājusi,ka ieraudzīšu misteru slikto puisi uzvalkā un ar ziedu aproci."viņa smējās.

Viņš tiešām izskatījās lieliski,mēs abi bijām ideāls pāris.Sēžot mašīnā mēs pārrunājām paveikto,jo mēs,taču plānojām un visu organizējām.

Manuprāt,viss bija vēl labāk nekā es sākumā iztēlojos.Gaisā bija sakārtas lampiņu virtenes,pie margām bija pielikti ziedi un dārzā saliktas mazās laternas,kuras visu padarīja vēl romantiskāku.

D-"Nu ko,es lepojos ar jums abiem!Viss ir paveikt lieliski un pat vēl labāk."pie viņa pienāca sieva.
S-"Jūs esat ideāls pāris un Markuss es lepojos,ka spēji mainīties uz labo pusi."

Viņš pasmaidīja-"Tas ir Klojas nopelns."viņš mani apskāva.

Mēs abi devāmies iekšā.Te jau sāka pulcēties cilvēki un skanēt mūzika.Visi drūzmējās uz deju grīdas.

M-"Vai nāksi?"viņš pastiepa man savu roku un es,protams,piekritu.Mēs dejojām un viss bija tik skaisti.

Šis bija ideāls vakars.Vēl pirms pāris mēnešiem man nebija nekā...Reizēm man ir bail,ka šis viss var tikt atņemts.

M-"Viss kārtībā?"
Es biju atspiedusi savu galvu pret viņa krūtīm.
Es-"Jā,tikai..."
M-"Kas?"
Es-"Man ir bail..."
M-"No kā,princesīt?Tu,taču zini,ka es tevi pasargāšu no..."
Es pacēlu savu galvu un ieskatījos viņam acīs-"Nē,man ir bail,ka...šis visd ir tik skaisti un iedomājoties,ka man to atņem..."
M-"Princesīt,neviens tev to neatņems!"
Viņš noskūpstīja manu pieri un apskāva.

Markusa skata punkts.

Es biju izgājis ieelpot svaigu gaisu.

L-"Viss kārtībā,vecīt?"viņš jautāja nostādamies blakus.
Es-"Jā."nodūru galvu.
L-"Viņa zin?"
Es-"Nē,es neesmu neko teicis."

Lūks nopūtās.Es zinu,ka man tas bija jāizdara jau sen,bet...Viņai nepatīk tas ko es daru un ja Kloja uzzinātu,viņa nekad tam nepiektistu.

L-"Ko tu domā darīt,cīņa ir pavisam drīz?"
Es-"Es nezinu kā lai viņai to pasaka."
L-"Jā,vecīt,smagi..."

Pēc vairākām stundām.

E-"Braucam?"
K-"Jā,būs jauki kopā ar visiem..."
Es-"Labi!"

Tā mēs visi devāmies uz mašīnām.Skolas balle turpinājās pilnā sparā,taču mēs nolēmām turpināt svinības tuvāko draugu lokā.

K-"Es nevaru beigt priecāties!Mēs paveicām lielisku darbu!"viņa priecājās.
M-"Taisnība."

Man tik ļoti patika,ka Kloja par kaut ko tik ļoti priecājās.Viņas smaids lika pasaulei apstāties.

Pēc 30 minūšu brauciena mēs bijām pie Džūlijas mājas.Viņa jau no bērnības ir bijusi ar mani,gluži kā mana mazā māsa.

Kad iegājām iekšā visi mūs apsveica un un sagaidīja ar dāvanām.

Klojas skata punkts.

Mēs sēdējām uz dīvāna un smējāmies par Lūka joku,kad atskanēja durvju zvans.

Dž-"Es atvēršu!"viņa nočivināja un steidzās skatīties,kas ir ieradies.

Pēc mirkļa pie durvīm parādījās vairāki puiši,viens no viņiem man šķita redzēts,bet es nespēju atminēties kur...

M-"Ko pie velna jūs šeit darāt?"Markuss izklausījās dusmīgs.
A-"Priecājos redzēt tevi,Markuss."viņß paņēma viskija glāzi no letes"Gribēju novēlēt tev veiksmi!"
M-"Man nevajag tavus novēlējumus,mēs abi to zinām!"
Puiša seju klāja pretīgs smīns-"Un lūk,kur tava mazā brīnumdare."viņš noplātīja rokas"Kurš būtu domājis,ka lielais,skarbais Markuss kļūs par mīlošu, labo puisi."

Es jutu,ka Markusa ķermenis saspringst aizvien vairāk,bija skaidri saprotams,ka šis cilvēks nav viņa draugs.

A-"Tikai žēl,ka pavisam drīz jūsu skaistā mīlestība tiks izbeigta..."viņš notēloja žēlu toni.

Šie vārdi skanēja dīvaini.Kāpēc viņš to teica?

Es-"Par ko viņš runā?"es jautāju Markusam.
M-"Neparko..."viņš novērsās.
A-"Viņa nezin?"viņš bija pārsteigts"Tad laikam tā tiešām ir 'īsta mīlestība' "viņš sāka smieties.

Markuss pieleca kājās un metās viņam virsū.

M-"Tūlīt pat vācies prom no šejienes!"viņš kliedza tieši sejā.
Mēs visi bijām apjukuši,taču es metos viņiem pa vidu.

Es-"Par ko viņš runā?Ko tu man neesi pateicis?"
M-"Kloja,nejaucies!"viņš man priekšā nolika roku.

Puisi tikai smējās-"Labi,labi..."viņš devās uz izeju"Bet agri vai vēlu viņa tāpat uzzinās!"un viņi visi izgāja ārā.

Par ko pie velna viņš runāja?Ko es nezinu?