Asaru Glāsti

9.daļa

Mēs piebraucām pie neliela kluba,kas vairāk gan atgādināja bāru.

Es-"Ak,nē!"es nopūtos.
M-"Atslābsti."

Mēs izkāpām no mašīnas un devāmies iekšā.Visi jau sēdēja pie galdiņa,turklāt Eiprila atradās Lūkam klēpī.

Es-"Kas tad šeit notiek?"uzsmaidīju.
K-"Mīlestība virmo gaisā."
E-"Aizveries,Kimberlij!"mēs visi sākām smieties.

Kad ēdiens tika pasūtīts visi sāka sačukstēties.

K-"Redzējāt kā tas viesmīlis skatījās uz Kloju?"
E-"Kloja,dabū viņa nummuru!"
Es-"Rimstieties,viņš vienkārši bija pieklājīgs!"
M-"Protams,ja 'gribu viņu ievilkt gultā' tagad sauc par pieklājību,tad es esmu īsts džentelmenis!"
Visi smējās.
Es-"Pfff,nespried pēc sevis!Visi nav tādi kā tu!"
M-"Tikai nesaki,ka tu tici īstajam un vienīgajam?"viņš smīnēja.
Es-"Un itkā tu netici?"bravūrīgi.
M-"Nesmīdini,mani,lūr..."

Šajā brīdī es piespiedu savu plaukstu pie viņa mutes.Visi atkal sāka smieties.

Kad bijām paēduši,Kima ar Eiprilu ierosināja doties uz pludmales bāru.Visi izņemot mani bija sajūsmā par šo domu.

M-"Ejam ,party pūper!"
Es-"Es neesmu...''
M-"Labi,ka tu pati tam tici."
Visi atkal smējās.

Kad nonācām pludmalē,šeit bija diezgan daudz cilvēku,taču bija patīkama atmosfēra.Pa vidu bija iekurts milzīgs ugunskurs un apkārt  sakārtas lampu virtenes.Skats bija skaists.

Visi pasūtīja dzērienus un patīkami pavadīja laiku.Šis bija daudz labāk par kaut kādu stulbu mājas ballīti.
Mēs ar meitenēm aizgajām dejot.Man ļoti patīk dejot,tas ir mans...

Pēc tam,kad manas kājas jau bija nejūtīgas es devos pie pārējiem.Eiprila ar Kimu turpināja savu seksīgo darbību,tikai šoreiz piespiežot dejot arī Lūkam un Zakam.

Mēs ar Markusu viņus vērojām no malas.
Es-"Domā viņam patīk Eiprila?"
M-"Lūks nav slikts puisi,es domāju,ka viņiem varētu,kas sanākt."
Es pasmaidīju,jo ,manuprāt,viņi būtu skaists pāris.

Mēs vienkārši sēdējām un runājām.Man patīk šis Markuss,viņš nebija rupjš un neuzvedās kā kretīns.Es prātoju,kāpēc gan viņš šads nevarētu būt visu laiku.

Es-"Šis Markuss ir daudz labāks par kretīnu..."
M-"Tikai neiemīlies,lūriķīt!"
Es-"Tu jau gribētu!"
M-"Neglaimo sev!"
Es-"Nesāc!"pārtraucu pirms viņš atkal kļūst riebīgs.

Pēc laika mēs nolēmām,ka dosimies mājās,jo lai kā arī negribētos,rīt ir jādodas uz skolu.

Kad piebraucām pie mūsu mājās Kima uzreiz izkāpa.
K-"Atstāšu abus balodīšus,lai varat atvadīties!"

Es viņai uzmetu 'Tu nopietni' skatienu.
Es-"Paldies par jauko vakaru!"
M-"Nepierodi!"viņš sabužināja manus matus.
Es atvēru mašīnas durvis-"Un rīt nepievil mani! 7 tevi gaidīšu!"
M-"Apsolu!"
Viņš uzlika roku uz sirds es tikai parādīju mēli un  devos iekšā.

K-"Mīlestība virmo gaisā!"
Es-"Nekļūsti smieklīga."
K-"Jūs būtu jauks pāris."
Es-"Tavos sapņos, Kim!"
K-"Starp citu es pāris reizes esmu nolaidusi ar Markusu,bet tas bija pamatskolā!"
Es-"Ko?!"es biju šokā."Bet es domāju,ka..."
K-"Mēs esam, atšķirīgas māsiņ,ātšķirīgas!"viņa uzsmaidīja.

Es-"Kad vecāki būs mājās?"
K-"Kas to lai zina!"
Es tikai nopūtos.Mēs vēl nedaudz patērzējām un tad bija laiks doties gulēt,jo rīt atkal būs agri jāceļas.

Markusa skata punkts.

Bija jau vēls,taču man vēl bija plānota cīņa.Kad es ierados sporta klubā visi bija gatavi cīņai.
Man nopietni bija jāgatavojas čempionātam,jo zaudējums nebija pieļaujams.

A-"Markuss,mēs tevi jau gaidījām!"
Es-"Kur viņš ir?"
A-"Cīņas šodien nebūs."
Es-"Tad man šeit nav ko darīt."es pagriezos,lai dotos prom.
A-"Nesteidzies tik ātri prom,sastādi mums kompāniju."
Es-"Man nav vajadzīga tava kompānija."
A-"Tikai nesaki,ka esi kļuvis par labo puisi?"smejas"Vai tiešām viņai būtu tāda vara par tevi?"
Es-"Izvelc galvu no svas dirsas!Un tad varbūt smadzenes sāks funkcionēt."to pateiktdams es devos laukā.

Man negribējās iet mājās,bet,lai rīt pieceltos laikā tas bija nepieciešams.Es ,taču viņai apsolīju un es vienmēr pildu savus solījumus.

No rīta

Es pamodos 6:30 un taisnā ceļā devos uz dušu.Tad saģērbos un gāju uz mašīnu. Es pie skolas biju mazliet agrāk.

Es iegāju klasē un apsēdos,Klojas vēl nebija.Kad durvis vērās vaļā domāju,ka tā būs viņa,bet kļūdijos.

Es-"Steisij?"
S-"Sveiks,es ilgojos pēc tevis!"viņa nāca man tuvāk.
Es-"Ko tu te..."
Viņa saķēra manu galvu un sāka mani neprātīgi skūpstīt.Nu jau viņa atradās manā klēpī un pogāja vaļā savu blūzi.

K-"Es atvainojos..."es pagriezos un ieraudzīju Klojas pārsteigto seju.
S-"Vācies ārā,mēs esam aizņemti."
M-"Pagaidi,pagaidi...Šis nav īstais brīdis..."es viņu saķēru"gaidi mani pēc stundām sporta zāles dušās."par laimi viņa bija tik stulba,ka klausīja katru manu vārdu.

Kloja joprojām stāvēja pie durvīm,lai gan Steisija jau bija prom.Viņas sejā bija manāms apmulsums un riebums.

Es-"Varam sākt."
Viņa lēnām tuvojās uz manu pusi,bet apsēdās ievērojot palielu distanci.
Es-"Izbeidz,es ,taču neesmu kaut kāds izvirtulis,lai tev būtu jābaidās."
K-"Es nebaidos man vienkārši ir pretīgi..."

Šie viņas vārdi mani sadusmoja un es nenoturējos.Es pielecu kājās un ar pamatīgu troksni triecu pret grīdu krēslu.