Lidojums bija pārsteidzošs. Visas izskatītās pilsētas naktī ir tik skaistas, no lukturiem apspīdētas vietas, bet es zināju, ka šajās vietās ir vampīri un, tāpēc savu galvu nebāzu ārā no logiem. Atbraucot uz vietu mani pārsteidza, ka māja atrodās meža vidū un māja ir ļoti liela , skaista. Mūs sagaidīja vīrietis ap četredesmit gadiem.
-Pa simts gadiem apmeklējat mani, mani sauc Georgs.
-Atvaino vectēv nav laika, iepazīties šī ir Rozmarija.
Sajutu drebuļus, ka uz mani kāds skatās.
-Nākat iekšā!
Mēs visi lēnām devāmies iekšā. Mūs apsēdināja pie kamīna, lai es nesaltu. Tad Alia ierunājās.
-Vectēv, vai tu vari pastāstīt par fejām?
Georga smaids pazuda un uztaisīja sejas izteiksmi tu to nopietni.
-Es neko pārāk nezinu, bet to, ka vampīri viņas mēdī visu šo laiku. Jo feju asinis ļauj staigāt saulē bez nekā, bet fejas ir izmirušas tagad.-
Es visu klausījos un tad atcerējos ,ka vienreiz, kad biju maza, no rokām radās zilas lodes, kas saplēsa mammas mīļāko vāzi.
-Kāpēc jūs man prasījāt par fejām? Georgs bija nesaprašanā.
-Jo mūsu pilsētā ir viena feja un viņa ir mana draudzene, un Taehyungam viņa patīk. -
Tagad esmu šokēta.
-Tad tu esi tā feja? - Georgs jautāja man.
