Lācīšu kolekcija

Divpadsmitā nodaļa

Pirmais ko es ieraudzīju atverot acis bija Džeisons. Viņa seja bija nomākta un raižu pilna. Es nodomāju- Esmu līķis. Sāp galva. Kas vakar notika? Cik pulkstens? Šodien jābūt sesdienai. Nav skola. Labi. Gribu dzert. Sāp galva. Slikti. Bija ballīte. Cik es izdzēru? Tas bija pa īstam? Kur Kristians? Esmu enģelis. Bez spārniem. Kas pie...dzert!? Džeisons it kā nolasījis manas domas pasniedzās pēc ūdens glāzes uz nakstskapīša. Pag, viņš "it kā" vai" nolasīja" manas domas. Viņš taču arī ir eņģelis. Kristians tā teica. Un to var pārbaudīt. Es sakoncentrēju katru smadzeņu rievu un domāju- Džeisons, tu vari lasīt domas?- Es paskatījos uz viņu. Viņš pamāja. Ak mans Dievs! - Kā tas ir iespējams? Es ar tā varu?- caur domām pajautāju. Negribu izmēģināt savu balsi. Kas zin, kas ar to noticis pēc vakardienas.
Džeisons ierunājās:- Es esmu enģelis. Tu esi enģelis. To māk visi eņģeļi. Tu to vēl nemāki. Iemācīsies. Skaidrs?- Es pamāju.
- Nerunā tik skaļi. Mamma sadzirdēs.- es uzdrošinājos iečukstēties.
Džeisons iesmējās:- Neticēsi! Viņa arī ir eņģelis.- Viņš izplūda smieklos, bet es nobālēju. Kas te notiek? Kur es esmu uzaugusi? Cik daudz patiesības es vispār zinu par savu ģimeni?

***

Bija pagājušas 5 stundas kopš manas pamošanās. Precīzi. Es skatiju. Godīgi nekas labāks man nebija ko darīt. Pēc mūsu sarunas, Džeisons aizgāja pie Sjūzenas. Mamma ar mazajiem aizbrauca iepirkties ( tuvākā lielpilsēta bija trīs stundu brauciena attālumā), jo vietējā veikalā nepārdeva neko daudz un Lindijai vēl ir kaudze alerģiju.Tētis aizbrauca uz darbu. Citus šodien neesmu redzējusi. Paskatos sienas pulkstenī. Piecas stundas un vienpadsmit minūtes. Ārā visu dienu līst. Tā nu es visu dienu guļu gultā un domāju. Ir daudz ko pārdomāt. Mēģināju uzrakstīt Lūisai, bet viņa neatbild. Varbūt puiši mani vienkārši nes cauri ar savu stulbo eņģeļu jociņu. Ideju par sapni es atmetu pirms trim stundām un četerdesmit piecām minūtēm. Sapņi nevelkas tik ilgi. Šis nevar būt sapnis.nPēkšņi lejā izdzirdu balsis. Ko? Mamma laikam atpakaļ. Pieceļos, un izlavos no istabas. Ja no savas istabas pasperu divus soļus pa labi tad varu redzēt tieši ārdurvis. Tur ir Džeisons un Sjūzena un Džonatans un Aleksa un... Kristians. Nolādēts! Ko viņam te savajadzējās?! Man pietiek vielas domām par viņu apmēram vēl diviem gadiem.
Džeisons iesmējās:- Greisa! Tev ciemiņi! Nāc lejā!-
- Nevaru!- es impulsīvi iesaucos. Nezinu kāpēc, bet man vienkārši negribējās redzēt nevienu no viņiem.
- Interesanti, kāpēc gan?- Džonatans sauca.
- Es izskatos traģiski! Kāds varēja pabrīdināt ka man būs ciemiņi, es būtu saposusies,- ķēros pie pēdējiem salmiņiem.
- Manuprāt tu izskaties lieliski,- kāds ierunājās man tieši aiz muguras. Es strauji pagriezos. Kristians! Bet kā? Es vēroju trepes un priekšnamu visu laiku!
- Ātrums- vēlviens eņģeļu plusiņš!- Sjūzena pēkšņi atradās blakus viņam,- Un tu patiešām izskaties lieliski. Brālītim taisnība!- Es nosarku.
- Nu labi, pieņemsim, ka es izskatos ciešami. Par godu kam man uzrīdīti tik negaidīti ciemiņi?- es sakrustoju rokas uz krūtīm.Sjūzena pavēra muti lai atbildētu, bet Džonatans no lejasstāva iesaucās:- Greisa! Manieres! Un nāciet lejā- man bail, ka nodarīsiet manai māsiņai pāri!- Kristians mani saķēra aiz rokas un vilka lejā." Auč!Man sāp!" es nodomāju un acumirklī Kristians palaida mani vaļīgāk. Tātad viņš dzirdēja manas domas. Yesss!Man izdevās! Kristians iesmējās. Mēs iesoļojām virtuvē. Visi bija sasēdušies pie letes un Džeisons rosijās gar skapīšiem.
-Greisa, esi mīļa, palīdzi!-Džeisons nomurmināja un es, priecīga,kā Kristians mani ailaida steidzos pie viņa. Džeisons gatavoja kokteiļus.-Greisa, atnes man no manas istabas pāris sausu kreklu- mēs nedaudz izmirkām,- Džeisons apskāva mani un iečukstēja ausī,-Kādus četrus, lūdzu. Un tūlīt pat nāc atpakaļ.Skaidrs?- Es pamāju un lēnā solī tīkla devos augšā. Uz labu laimi paķēru pirmos četrus kreklus un steidzos lejā. Virtuvē visi smējās par kādu joku ( augšā dzirdēju kā Džonatans koutko pasaka un pārējie sāk smieties) turēdami rokās katrs pa glāzei ar dzērienu. Džeisons sēdēja uz letes pie plīts, Kristians sēdēja uz stūra letes pašā galā tā, it kā gatavotos tūlīt bēgt vai skriet prom. Pārējie bija iekārtojušies uz augstajiem bāra ķebļiem. Nometu kreklus uz letes un nostājos blakus Džeisonam. Džeisons pasniedza arī man glāzi un svinīgi paziņoja:- Tagad laikam varam sākt!-

***

   Es biju nogurusi. Manas smadzenes nespēja un negribēja pieņemt vēl vairāk informācijas. Jau trešo stundu pieci cilvēki-enģeļi centās man ieskaidrot kas es esmu. Un man joprojām bija tikai maza nojausma kas ir tā mana otrā dzīve, kas norisinās paralēli manai normālajai dzīvei. Mamma bija mājās jau kādu laiciņu, bet neviens joprojām nenāca virtuvē. Biju redzējusi tikai Lindiju, kura ieskrēja virtuvē lai noglabātu ledusskapī savu īpašo pienu, bez tās koutkādas sastāvdaļas no kuras Lindijai paliku slikti.Labi, bet par visu no sākuma. Pēc puišu pārģērbšanās ( tā notika tepat blakus man, vienā telpā, bez jebkādām kautrības pazīmēm, par laimi viņi pārvilka tikai kreklus) mēs pārrunājām vakardienas ballīti, tad Kristians teica, kā viņš nevar izturēt netaisnību, ka visi sēž, bet es stāvu, un tāpēc viņš pacēla mani un nosēdināja sev klēpī. Ņemot vērā faktu, ka nosarku jau pārģērbšanās laikā tagad nosarku vēl vairāk, tikmēr Aleksa iesmējās. Tā nu pārmaiņus visi man klāstija enģeļu vēsturi, uzdevumus, spējas ( daži tās arī demonstrēja, piemēram uguns šķilšana no plaukstām mani pārbiedēja visvairāk) un visādus sīkumus. Pašlaik manas smadzenes vairs neuzņēma nekādu informāciju, to arī neapstrādāja, kur nu vēl saglabāja. Virtuvē bija silts un man nāca miegs. Varbūt pie vainas bija arī neskaitāmās alkoholisko dzērienu glāzes ko biju iztukšojusi, bet plakstiņi lipa ciet un es saļimu Kristiana rokās. Un viņš jau otro dienu pēc kārtas mani nesa uz manu istabu, pārmaiņas pēc mani šoreiz nenoskūpstot.

Sveikiņi, esmu neizsakāmi priecīga un arīdzan pārsteigta ka ir kāds, kurš lasa manus naktīs uzrakstītos murgus. Tomēr esmu arī neizmērojami pateicīga jums visiem, ka turpināt lasīt arī pēc manas pusgada pauzītes ( es biju pazaudējusi paroli un beidzot to atradu) un ceru, ka turpināsiet lasīt Greisas piedzīvojumus enģeļu pasaulē. Milzīgs paldies vēlreiz