Mani no miega pamodināja telefona zvans. Tas bija Klāvs. Nesaprotot ko viņam vajag no manis tik vēlu,es pacēlu:
''SĀRA!'',Klāvs liekas,ka laimīgs kliedza.
''Šausmas!Sieviete!Citi,atšķirībā no Tevis cenšas arī gulēt!'',es žāvājoties noteicu.
''Uij,lūdzu piedodat,daiļā princese , ka es tik rupji sasveicinājos,tas bija netīšām!'',Klāvs pasmejoties teica.
''Šoreiz tas tiks piedots,bet ja tas atkārtosies man nāksies jūs sodīt!'',es smējos un mazliet sarkastiski noteicu.
''Paldies!Tas neatkārtosies,bet sods gan varētu būt diezgan interesants.'',Klāvs pasmējās.
''Muļķis!Nu,sieviete,ko mums vajag no manis tik vēlu?'',sacīju.
Klāvs:''Vispirms, es neesmu sieviete,vīrieti!''
Es:''Nu nezinu,nezinu'',to nosakot es sāku atkal smieties.
Klāvs:''Euu! Tas jau ir sāpīgi!'',viņa balsī varēja dzirdēt,ka viņš to nedomā nopietni.
Es:''Labi,piedoooood! Bet ja nopietni,ko Tu gribēji no manis?''
Klāvs:''Ā!Jā!Pareizi!...MARKUSS IR PAMODIES!''
Es šokā izripoju no gultas un atsitu savu kāju pret tās malu. Atskanēja diezgan liels blīkšķis un telefonā varēja dzirdēt satrauktu ''Sāra!Sārāā!Tev viss labi?! Lūdzu saki,ka Tevi nenolaupīja!''
Piecēlusies es nolamāju savu sāpošo kāju un sacīju:''Nē,bet es domāju,ka nolaupīšana būtu labāka! Mana nabaga kājiņa,tagad Tevis dēļ sāp!''
Klāvs:''Kas ar viņu?''
Es mazliet skaļākā balsī teicu :'' Tevis dēļ es izkritu no gultas un viņu sasitu!Tu esi vainīgs!''. Klāvs sāka smieties un pēc neilga brīža atvainojās.
''Bet ja nopietni,Tu nemelo? Markuss tiešām pamodās? Kad?'',es uzmanīgi jautāju.
Klāvs:''Nemeloju! Pirms apmēram pusstundas. Ārsti teica,ka viņam jāatpūšas,tā dēļ izdomāju Tev pazvanīt.''
Es:''Tas ir lieliski! Man prieks par jums!''
Klāvs:''Paldies Tev''
Es:''Par ko?''
Klāvs:'' Par to,ka Tu man neļāvi padoties. Šaubos,ka spētu to izturēt bez Tevis.''
Es:''Nepateicies,labi. Kad Tu to dari izskatās,ka tā man būtu spiesta lieta-kontaktēties ar Tevi un tādā garā''
Klāvs:''Labi,kā vēlies.''Pēc neilga brītiņa viņš noteica:''Labi,daiļā princese, laikam jāļauj Tev gulēt.''
Es:''Es esmu eņģelis,ne princese.''
Klāvs:''Ko?!''
Es:''Ja Tu vēlies mani kaut kā saukt,esmu eņģelis,tas ir, mani tā sauca māte...''
Klāvs:''Labi,enģel!'' To dzirdot es maigi pasmējos un pasmaidīju. Agrāk biju domājusi,ka mani tā vairs neviens ,neskaitot Brigitu nedrīkst saukt,jo tas atsauc atmiņā daudz brīžu,kas man pietrūkst,bet ar Klāvu bija citādi, dzirdot tos vārdus mana sirds sasila.
Klāvs:''Labi,ar labunakti,enģel! Saldus sapņus!Piedod,ka nakts vidū pamodināju.''
Es:Viss taču ir kārtībā! Droši zvani kad vēlies,tikai es nesolu,ka nenogalināšu Tevi!'',maigi pasmējos un turpināju,''Ar labunakti!''
*Ceturtdiena*
Pamodos no tā sasodītā modinātāja.'' Šausmas,man tiešām to kādu reizi vajadzētu nomainīt! '',es noteicu. Vēl piecas minūtes pasēdējusi gultā es uzvilku halātu,paņēmu telefonu un grāmatu , un devos uz virtuves pusi. Uz galda jau stāvēja vafeles ar tukšu kafijas tasīti un zīmīti ar tekstu:'' Kārtējais rīts,kad nespēju Tev personīgi novēlēt jauku dienu.Lai vai kā,ceru ,ka Tava diena izdosies. '' Paskatījos telefonā. Pirmā lieta,kas iekrita man acīs bija ziņa no Klāva. Tas bija parasts ''Labrīt,eņģel!'' ar smaidiņu aizmugurē,kas vienmēr man ir licies,kā kaut kas,kas plāno mani tūlīt nogalināt,bet pat tik parasta ziņa radīja manā sejā smaidu.
VOCÊ ESTÁ LENDO
Darkness Follow Us
RomanceYou were a risk ,a mystery and the most certain thing I'd ever known. ______________________________________________ Pēc vecāku nāves Sāra noslēdzās sevī un nelaida nevienu pašu dzīvu radību sev klāt. Kas notiks,kad meitenes dzīvē parādīsies kāds mi...