Darkness Follow Us

6.

Klāva skatpunkts

Ienākot Sāras istabā varēja just maigu ziedu aromātu, kas nāca no svecēm. Jau ienākot istabā varēja just, ka šī vieta ir kā tāda paradīze,maza paslēptuve no ikdienas rutīnas un skarbās realitātes. Vienu istabas sienu klāja liels grāmatu plaukts,kas bija piepildīts ar visdažādākā žanra grāmatām. Pie loga atradās rakstāmgalds. Tā bija vienīgā vieta istabā,kas izskatījās mazliet nekārtīga,bet tas padarīja šo istabu vēl apburošāku. Sāra klusi stāvēja pie durvīm,kamēr es aplūkoju istabu. Piegājis pie grāmatu plaukta es sapratu, ka katra grāmata ir rūpīgi sašķirota pēc tās galvenās domas ,un katrā grāmatā bija maza zīmīte ar tekstu,kas to raksturo. Izvilku kādu grāmatu, kas man likās pazīstama.'' Skaisti'', es noteicu un noliku grāmatu atpakaļ plauktā.

''Šī istaba patiesi ir burvīga...tā pat ,kā Tu'',es klusi nočukstēju bet liekas,ka Sāra to nedzirdēja.

Sāras skatpunkts

''Izslēdz to mēslu!'', Klāvs norūca dzirdot modinātājpulksteni.

''Un ja es to nedarīšu?'',es izaicinoši jautāju.

''Sitīšu!'',norūca Klāvs.

''Sist sievieti?Kauns!'',es mazliet pasmejoties teicu.

''Labi,celies,es ieiešu dušā'',turpināju.

''mmm-hu'',norūca Klāvs un palīda atpakaļ zem segas.

''CELIES!'',es iekliedzos esot jau vannasistabā un nākamais ,ko dzirdēju bija ''AU!Sieviete!Es noripoju no matrača !''

  Šī bija pirmā reize pēc dzīvesvietas maiņas,kad kāds cits neskaitot mani un Brigitu atradās mājā. No sākuma sajūta bija dīvaina, bet es ātri pieradu. Bija pat patīkami,nodomājot to uz manis sāka tecēt karsts ūdens. Es mīlu stundām sēdēt zem karsta ūdens un domāt par to kas būtu,ja būtu. Bet šoreiz es tā nedrīkstēju,man bija jātaisās un jādodas uz skolu kopā ar Klāvu. 

Izlīdusi no dušas es uzvilku drēbes,ko pirms iešanas uz dušu biju atnesusi un ienākusi istabā es sapratu,ka Klāvs ģērbjas.

''Izbaudi skatu?'', Klāvs noteica un nosmīnēja.

''umm.....Nē...'',es kautrīgi sacīju.

''Aj,aj!'', Klāvs, velkot savu kreklu,sacīja,'' Melot ir slikti!''

''Mums ir jāiet...'',es nosarkusi sacīju.

Skolā mēs nonācām 10 minūtes pirms zvana. Pie klases jau stāvēja Margo ar nu jau citu ārēji atbaidošu radību. Viņa naidīgi paskatījās uz mums un aizgāja kaut kur. Godīgi,es mazliet nobrīnījos, bet mani iepriecināja tas,ka viņa vismaz liek mieru. Un tad sākās stunda. Klase piepildījās ar skolēniem un murgs varēja sākties.

Stundas pagāja diezgan miegaini,bet mierīgi. Bija pēdējā stunda...Klases stunda-vislielākais murgs visā piektdienā. Klausīties to ko Doila saka ir diezgan mokoši, bet ja ir laba grāmata, vai papīra lapele un jebkāds rakstāmais ,ir labi.

''Mums ir jauni klasesbiedri!'',Doila pēc ilgas un garlaicīgas runas iespiedzās.

Klasē izskanēja čalas par to kā tas vispār var būt līdz brīdim,kad klasē ienāca 2 puiši. Es paskatījos uz Klāva pusi un viņš izskatījās izbrīnīts, tā, it kā viņš šos cilvēkus pazītu.

Puiši iepazīstināja ar sevi un tad jau beidzās stunda. Kad es gribēju iet laukā no klases mani pasauca Doila . Tā nu mēs ar Klāvu sarunājām,ka tiksimies pie skapīšiem un es paliku lai klausītos muļķīgos Doilas pārmetumus.

*Klāva skatpunkts*

'''Bļāviens! Ko jūs šeit darat?'', es izbrīnīts sacīju un apskāvu savus vecos draugus.