Klupšanas akmens [16+]

14.nodaļa.

- Dārgie viesi!- Dereks pievērš viesu uzmanību.- Šodien, ir manas dārgās sievas jubileja! Un es vēlos jūs visus aicināt, pacelt glāzes uz viņas veselību. Lai viņa katru rītu varētu mani priecēt ar savu perfekto smaidu. Un katru vakaru likt iemigt ar saviem skanīgajiem smiekliem... Es mīlu tevi, dārgā! Uz tavu veselību!- Viņš uzsauc tostu. Smaids no manas sejas nepadziest ne uz mirkli. Sāku saprast, ka varbūt kāzas ar Dereku bija mans liktenis. Varbūt tā bija jānotiek.
- Par Aleksu!- Visi paceļ glāzes un iemalko dzirkstošo vīnu. Tai skaitā arī pati es.
Vēlāk pēc mielasta visi sāk savstarpēji sarunāties un citi pat dejot.
- Vai drīkstu lūgt tevi uz deju, Aleksa?- Manā vēderā tauriņi paceļas cik vien augstu spēj. Es pagriežos un šokā ieplešu acis.
- Āron? Ko tu šeit dari?- Es klusi iespiedzos.
- Tā nu ir sagadījies,ka es strādāju pie tava dārgā vīriņa, mazulīt!- Viņš saka.- Nu? Padejosim?- Viņš man uzsmaida ar savu viltīgo smīnu.
- Ārons Finss!- Aiz manas muguras atskan Dereka balss.- Redzu,ka esi iepazinies ar manu sievu!
-Ak, jā Derek! Biju jau viņu saticis vakar. Pludmales bārā.- Ārons ar smīnu uz lūpām saka.
- Ak tā?- Dereks pievērš mazliet greizsirdīgu skatienu man. Es jūtos pagalam nelāgi. Sasodītais Ārons! Es pagriežos un dodos prom.- Aleksa!- Dereks mani panāk un satver mani aiz rokas.
- Manuprāt būs labāk, ja balle tūlīt pat beigsies!- Es saku.
- Tas ir Ārona dēļ? Vai tev pret viņu ir nepatika? Vai vēl jautrāk,varbūt jūtas?- Dereka skatiens ir auksts un vārdi sāp kā pātagas cirtiens mugurā.
- Ja tev tā gribas domāt.- Es ar aizlūzušu balsi saku un izraujoties no viņa tvēriena, dodos uz augšstāvu. Iegājusi istabā es noslīdu gar durvīm un sāku krist histerijā. Vai tiešām Ārons nevar pazust no manas dzīves tik pat ātri,kā tajā uzradās? Pie durvīm atskan klauvejieni. Es trīcošiem ceļgaliem pieceļos un saņemu sevi rokās.
- Jā?- Ar trīcošu balsi uzsaucu. Durvis atveras un pa tām ienāk Dereks un Ārons. Mans skatiens nocietinās.
- Dārgā, tev nav jādara nekas liels.- Dereks saka.- Tikai kā pierādījumu , ko tu mīli, tev jānoskūpsta viens no mums.
- Tu esi galīgi prātu izkūkojis?- Es aizsvilstos.- Kas tas par debilismu?
- Vienkārši izpildi lūgumu, Aleksa!- Ārons pasmīn. Es uzmetu viņam nicinošu skatienu, pieeju pie viņa, bet pagriezusies pret Dereku, noskūpstu viņu tik kaislīgi, ka vīrieša pirksti iecērtas manā mugurā. Jūtu viņa augumu notrīsam un sejā atplaukstot smaidu. Es viegli atraujos no viņa lūpām.
- Skaidrs, mazulīt!- Ārona balss izjauc visu mirkli. Es asi pagriežos pret vīrieti un saņēmusi sevi rokās iesitu viņam pa seju tik stipri, ka man pat nokrikšķ kauliņi. Vīrietis satver degunu un velta man pārsteigtu skatienu.
- Pazūdi no manas mājas!- Es uzrūcu.- Tūlīt pat!- Paaugstinu toni. Vīrieša pirksti iekrāsojas asinīm, kas nāk no viņa pārsistā deguna. Viņš nosmīn un atstāj mani ar Dereku divatā. Es jūtu manus plecus cilājamies no smagās elpošanas.
- Tātad mīli...- Dereks nočukst. Es dusmīga pagriežos pret viņu. Viņa seju rotā neatvairāms smaids.
- Sasodīts! Protams mīlu! Domā, es jau sen nebūtu no tevis aizmukusi,ja nemīlētu?- Es uzrūcu. Dereks pienāk pie manis un novieto savas stiprās rokas uz maniem gurniem.
- Padejosi ar mani?- Viņš iečukst manos matos. Es pārlaužu dusmas un apviju savas rokas viņa viduklim. Es piekļauju galvu viņa krūtīm un ievelku dziļu elpu. Viņa smaržas ir tik patīkamas un vīrišķīgas. Jūtu vienu asaru parslīdam manam vaigam.
- Es tevi mīlu, mana tīģeriene...- Dereks nosaka un uzspiež skūpstu maniem matiem. Viņš apliek savas rokas manai mugurai un sāk mani lēnām griesties dejā. Jūtu,kā viņš ieelpo manu matu smaržu. Es aizveru acis un ieklausos viņa sirdspukstos. Tie ir nedaudz strauji, bet ritmiski un tik patīkami.
- Iesim atpakaļ lejā, vai paliksim šeit?- Viņa rupjā balss mani mazliet iztrūcina. Es atraisos no vīrieša skavām, pieeju pie durvīm un tās aizslēdzu. Es pagriežos pret vīrieti un lēni soļoju pie viņa, pa ceļam atbrīvojoties no apģērba. Viņš apsēžas uz gultas un novelk žaketi. Es visbeidzot pieeju pie viņa un apsēžos viņam klēpī. Jūtu viņa augumu notrīsam. Viņa stiprās, vīrešķīgās rokas pieskaras manam kailajam ķermenim, kas liek man uzmesties zosādai. Es lēni atpogāju vīrieša kreklu un to novilkusi, aizmetu kaut kur pāri istabai. Es saņemu drosmi un piespiežu savas lūpas vīrieša kaklam. Viņa pirksti saspiež manus gurnus un vienā mirklī viņš jau mani ir nolicis gultā. Viņa lūpas atkal plosa manu ādu. Šķiet, ka viss mans ķermenis ir apbērts ar miljardiem sīku oglīšu.
- Vai tev vēl gribas iet lejā?- Dereks vaicā spēlējoties ar maniem izpūrušajiem matiem. Es pakratu galvu.
- Pat ne mazliet.- Es saku.- Varētu šādi gulēt mūžību- uz tavām krūtīm, klausoties sirdpukstos.- Es paceļu skatienu un Dereks mani noskūpsta.
- Es mīlu tevi!- Viņš smaidot saka un turpina spēlēties ar maniem matiem.
- Es tevi arī mīlu!- Es nočukstu. Dereks saņem manu roku savā un mēs abi lēnām iemiegam.
Es pamostos no klauvējieniem pie durvīm. Es miegaini atveru acis un paceļu galvu.
- Kāds klauvēja?- Dereks vaicā.
- Jā!- Es atbildu un nožāvājos. Viņa roka pārbrauc manai kailajai mugurai. Viņš pieceļas no gultas un atradis savu apģērbu sāk ģērbties. Atkal atskan klauvējieni.
- Tūlīt!- Dereks apsauc. Es arī ķeros pie izmetātā apģērba. Kad abi esam apģērbušies es ātri ieeju vannas istabā, lai saķemmētu matus, kamēr Dereks atver durvis.
- Nāciet lejā, saldais pārīti!- Atskan kādas meitenes balss. Es pārliecinos,ka lokas nav līdz galam izjukušas un izeju istabā. Durvīs stāv Vendija un Teo. Es pasmaidu ieraugot jauno draudzeni.- Čau, sīkā!- Viņa iesmejas.
- Čau, Vendij!- Es pasveicinu.
- Jūs neesat redzēti starp viesiem jau kādu pusotru stundu!- Teo saka.- Visi sāk jūs meklēt!
- Nu nejaucies, Teo! Viņi grib pabūt arī divatā.- Vendija mūs aizstāv. Es pasmaidu.
- Labi, mēs tūlīt ejam!- Dereks smīnot saka.
- Okey, mēs jūs gaidam,lejā!- Teo saka un viņi abi ar Vendiju nozūd lejā pa kāpnēm. Dereks aizver durvis un pagriezies pret mani, velta man siltu un mīļu apskāvienu.
- Iesim?- Viņš vaicā. Es nopūšos. Varētu nekur neiet un palikt viņa apskāvienā mūžīgi.
- Laikam gan.- Es novelku. Dereks atraisa apskāvienu un sakārtojis uzvalku atver man durvis. Es paceļos uz pirkstgaliem un uzspiežu vīrieša vaigam skūpstu. Piekārtojusi kleitu un izbraukusi ar pirkstiem caur savām matu cirtām es izeju no istabas. Pēc mirkļa jau jūtu Dereka spēcīgo roku saņemam manējo un mēs roku rokā dodamies pie viesiem.