Klupšanas akmens [16+]

8.nodaļa.

No rīta es pamostos ar pamatīgām galvas sāpēm cieši piespiedusies Derekam. Es izberžu acis un nožāvājos.
- Labrīt.- Dereks noņurd.
- Labrīt.- Atbildu, kaut runājot galva burtiski eksplodē. Dereks paceļas uz elkoņiem.
- Kā tu jūties?- Viņš vaicā. Es pakratu galvu un lēnām pieceļos no gultas. Galva pulsē un dun.
- Palūgšu tavai mātei, lai uztaisa tev stipru kafiju.- Dereks saka un piecēlies no gultas apģērbjas. Es pieceļos un piegājusi pie sava vecā skapja atrodu treniņbikses un kaut kādu platu maiku. Apģērbusies es sataisu nekārtīgu copi un sekoju Derekam uz lejasstāvu.

- Meitiņ, labrīt! Kā jūties?- Mamma vaicā pabāzusi galvu no virtuves. Es piespiežu pirkstus pie deniņiem un aizveru acis.
- Tādas paģiras man ir pirmo reizi mūžā!- Es saku un aizsoļoju uz dzīvojamo istabu. Es apsēžos dīvānā un ieslēdzu televizoru.
- Atnesu tev kafiju!- Derks apsēžoties man blakus saka. Es maigi paņemu kafijas krūzi no viņa rokām.
- Paldies, tev!- Es saku ieskatoties vīrieša dziļajās acīs.  Viņš man uzsmaida un uzspiež manai pierei mazu skūpstu. Tajā brīdī dzīvojamajā istabā ienāk mamma.
- Meitiņ, varbūt vēlies iedzert kaut ko stiprāku, par kafiju? Varu uztaisīt tev stipru citronu ūdeni.- Mamma saka
- Nē, mammu, paldies! Būs jau labi.- Es saku un uzsmaidu mammai ar iespējami mīļāku smaidu. Mamma pamāj un ieiet virtuvē. Es atkal pievēršos Derekam. Viņa sejā vīd pievilcīgs smīns un es nespēju sevi noturēt viņu nenoskūpstot. Manas rokas rotaļīgi ievijas vīrieša matos.
- Aleksa!- Pēkšņi atskan tēva balss man tieši aiz muguras. Es attaujos no Dereka tik saldajām, siltajām lūpām un pievēršos tēva cietajai, dusmīgajai sejas izteiksmei.- Kas pie velna šeit notiek?- Viņš savilcis rokas dūrēs vaicā. - Jūsu laulības ir fiktīvas!- Viņš turpina uzraujot mani kājās.
- Mūsu laulības nav bijušas fiktīvas Sergej! Es neparakstījos uz neko tādu. Un tāpat arī Aleksa nē.- Dereks saka pieceļoties kājās un atraisot mana tēva stingro tvērienu ap manu roku.
- Mana meitiņa, šķiras no tevis! Un es aizeju no darba!- Tēvs dusmīgi saka. Dereks iesmejas.
- Tas viss nav tik viegli, Sergej. Esam precēti un tur tu vairs neko nevari padarīt.- Viņš saka.- Turklāt, pajautā Aleksai pašai, vai viņa vēlas no manis šķirties.- Viņa sejā pavīd viltīgs smaids un es saprotu, ka ir pienākusi mana kārta runāt.
- Tēt, lai arī cik ļoti es novērtēju to, cik ļoti tu par mani uztraucies, es no Dereka nešķiršos pat ja tu mani iespundēsi pagrabā.- Es saku un sāpēs piespiežu pirkstus pie deniņiem.
- Tu nemīli šo vīrieti, Aleksa!- Tēvs stingri nosaka.
- Tur tu kļūdies, Sergej.- Dereka sejā joprojām vīd pārliecināts smīns. Es saņemu vīrieša roku savējā.
- Tēt, es pateicos tev par to,ka iepazīstināji mani ar šo izskatīgo, pavēlniecisko, pašpārliecināto vīrieti. Bet nu ir tavs laiks piekāpties. Pēc divām nedēļām es būšu pilngadīga. Un man pašai ir tiesības izlemt ar ko es pavadīšu savu dzīvi.... Kā redzi, es savu izvēli esmu izdarījusi.- Es uzvaroši saku, jo zinu, ka tēvs visu sapratīs un liks mūs mierā. Tomēr vienu viņš var man aizliegt...
- Lai es jūs abus vairs neredzētu šajā mājā! MANĀ MĀJĀ!- Tēvs uzrūc.- Pazūdiet!- Viņš turpina...