Klupšanas akmens [16+]

3.nodaļa.

Es uzmostos, kad limuzīns apstājas. Es paceļu galvu no Dereka cietā pleca un aizžmiedzu acis. Kad es tās atveru es sastopos ar Dereka brūnajām neizdibināmajām acīm.
- Esam klāt. Varam doties iekšā. Tavas mantas ienesīs sulainis.- Viņš saka. Es atveru mašīnas durvis un izkāpjot no tās manā acu priekšā paveras skats uz stiklotu māju. Es noelšos.
- Tu šeit dzīvo?- Es vaicāju Derekam, kad viņš ir pienācis pie manis.
- Nē, šī ir tikai vasaras māja.- Viņš atbild. - Ejam, es tev visu izrādīšu.- Viņš turpina. Es pamāju un sekoju viņam iekšā ēkā.

Izstaigājuši māju mēs beidzot dodamies pie miera. Diemžēl vienā istabā un vienā gultā, kaut mājā ir vēl vismaz 10 istabas. Es ieeju vannas istabā pārģērbties un iznāku no tās lielā, platā maikā. Kamēr Dereks lasa grāmatu es klusi paslīdu zem segas. Viņš paceļ skatienu no grāmatas un pasmaida. Tad viņš to noliek uz naktsgaldiņa un noģerbies, atstājot kājās vien bokseršortus ielien man blakus. Es pagriežos ar muguru pret viņu un aizžmiedzu acis. Dzirdu kā viņš apguļas un izslēdz gaismu. Tad es dzirdu garu nopūtu un viss. Klusums. Es atveru acis un tad tās mierīgi aizveru. Es ieslīgstu īsā snaudā līdz brīdim kad jūtu savam viduklim uzgulstamies smagu roku. Uzmetu aci pulkstenim, kas stāv uz naktsgaldiņa. 4:30 no rīta. Gulējusi esmu jau stundu. Dereka roka saspringst un viņš ar vienu kustību pievelk mani sev tuvāk. Tad viņš paslēpj savu seju pie manas muguras un turpina klusi šņākuļot. Mana elpošana paātrinās un tad, kad kļūst mierīgāka es atkal iemiegu...

Pamostos no modinātāja, kas ar savu spalgo skaņu ieurbjas manās ausīs. Dereks paceļ roku un pa to uzsit tik spēcīgi, ka liekas, tas tūlīt izšķīdīs.
- Labrīt.- Viņš pasveicina un izkāpj no gultas. Es jūtu savus plakstiņus lēnām ļaujoties miegam, bet Dereka balss man traucē.
- Es aizbraukšu uz pāris stundām. - Viņš saka. Es paceļos uz elkoņiem.- Darbs...- Viņš turpina. Es pamāju un sagaidījusi, kad vīrietis iziet no istabas atkal atkrītu gultā, lai turpinātu gulēt.

Pamostos tikai ap 2:10 dienā. Es izstaipos un piecēlusies no gultas aizeju uz vannas istabu. Ieskatījusies spogulī es secinu,ka man vajag karstu dušu un manu ikdienas meikapa rutīnu. Es novelku lielo kreklu un palienu zem karstās dušas. Ļauju ādai iekrāsoties sarkanā tonī un tad kārtīgi nomazgājos. Iznākusi no dušas es pieeju pie spoguļa un uzlieku grimu. Secinājusi, ka izskatos labi es vienā dvielī izeju istabā, kuras vidū stāv sulainis.
- Labdien, jaunkundz!- Vīrietis saka pat nepaskatoties uz mani.- Atvainojos, ka tā ielaužos, bet jūsu mantas ir saliktas skapī. Un vēl, Dereka kungs gaida jūs lejā pie pusdienu galda.- Viņš saka.
- Paldies. - Es saku. Sulainis atstāj istabu un es steigšus piesteidzos pie skapja. Es uzvelku melnas džinsa bikses un sarkanu blūzi. Tad es ieeju vannas istabā un izfēnojusi savus garos matus dodos lejā pusdienās,uz kurām mani ir saucis Dereks.
- Tu gan ilgi gulēji. Laikam biji traki nogurusi. - Dereks saka, kad beidzot piebiedrojos viņam pie pusdienu galda.
- Jā. Parasti nemēdzu neizguleties.- Es saku. Vīrietis pasmaida.
- Paēd! Pēc tam dosimies izjādē!- Viņš saka. Es uzmetu viņam skatienu.
- Es neprotu jāt.- Es saku.
- Katrīna tev iemācīs!- Vīrietis atbild un ķeras klāt ēdienam.

Pēc stundām ilgas izjādes laukā jau sāk satumst un mēs dodamies mājās. Es ieeju dušā un pavērusies pulkstenī secinu, ka ir laiks doties gulēt. Es ielienu zem segas, bet Dereka vēl nav istabā, tāpēc mierīgi ieslīgstu miega pasaulē.
Uzmostos no smagās rokas ap savu vidukli. Dereks pārbrauc pār manu vidukli un noliek roku uz mana augšstilba. Viņš piespiež savas lūpas manam kaklam un pagriež mani pret sevi. Es sastingstu cerot, ka ar to viss būs beidzies, bet viņš tumsā atrod manas lūpas. Tas šķiet pagalam nepareizi un riebīgi, bet es pat nemanot atbildu viņa skūpstam. Jūtu viņa lūpas savelkoties nelielā smīnā un tad viņš uzveļas virs manis. Viņš grasās novilkt manu kreklu, bet es satveru viņa rokas, neļaujot viņam to izdarīt. Viņš to šķietami noignorē un norauj kreklu no mana auguma. Viņa lūpas pieskaras manam kaklam un vienā mirklī es jūtu cik ļoti tās dedzina ikkatru vietu, kur pieskaras. Un gribot vai negribot man tas patīk... Dereks atrod manas rokas un tās satvēris paceļ virs manas galvas. Ar vienu roku turot manējās viņš izmanto otru savu roku, lai atbrīvotu mani no atlikušā apģērba. Un es nepretojos. Pati sev par brīnumu.
- Piedod!- Dereks nočukst man pie auss un uzspiež savas lūpas uz mana kakla. Es jūtu kā notrīs mans augums, lai gan es to nevēlos un cenšos to kontrolēt. Dereka sejā atspīd uzvarošs smaids un viņš atlaižot manas rokas turpina skūpstīt manu kaklu. Es nevaldot pār savām rokām ielaižu nagus vīrieša mugurā, kas liek viņam ieņurdēties. Viss mans ķermenis šķietami pulsē un deg. Vīrieša pirksti ieķeras manos augšstilbos un pavelk tos uz augšu uz saviem gurniem. Es ļauju saviem pirkstiem ievīties vīrieša matos un tas viņam dod signālu, ka vēlos viņu noskūpstīt. Viņš apvij savas rokas ap manu vidukli un pasniedzas pie manām lūpām.  Viņa rokas rokas saspiež manu vidukli ciešāk, kas liek no manas mutes izlauzties nelielai nopūtai. Viņš iesmejas un viņa smiekli šķiet vēl labāki nekā vakar. Tie šķiet dzidrāki un melodiskāki.  Viņa lūpas atkal sāk plosīt manu kaklu. Es apviju savas kājas ciešāk ap viņa gurniem un paņēmusi viņa seju savās plaukstās es uzmeklēju viņa lūpas. Vīrietis noelšas un savas rokas atbalstot pret gultu pieceļas. Viņa sejā atspīd gandarījuma smaids un viņš pasniedzas pēc mana krekla. Tad viņš to uzvelk man mugurā un apgūlies man blakus apliek roku manam viduklim.
- Piedod.- Viņš nočukst pirms sāk mierīgi šņākuļot.  Es sekoju vīrieša piemēram un arī pati drīz vien iemiegu.