Klupšanas akmens [16+]

5.nodaļa.

Pēc trim dienām mēs esam nonākuši uz salas par ko Dereks runāja.
- Kā tev šeit patīk?- Dereks vaicā, kad mēs esam nolikuši koferus un izgājuši pludmalē.
- Skaisti.- Es nosaku. Dereks saņem manu roku un pievelk mani sev klāt.
- Tu esi skaista!- Viņš nočukst manos matos tik tikko sadzirdami. Es pasmaidu. Viņš novieto savu roku uz manas sēžamvietas. Es jūtu kā mans ķermenis saspringst. Viņa roka brauc augstāk pār manu gurnu, pār muguru un apstājas uz mana vaiga. Viņš maigi ar savu īkšķi pārbrauc pār manām lūpām un tad tās viegli noskūpsta. Tad viņa rokas noslīd līdz manam viduklim un paceļ mani uz viņa gurniem. Es apviju kājas ap viņa muguru un ar rokām pieturos pie viņa pleciem. Vīrietis lēniem soļiem no pludmales iesoļo mājā un ticis līdz mūsu guļamistabai noliek mani uz gultas. Tad viņš ar roku pārbrauc pār manu kāju. Es saņemu sevi rokās un ieķērusies vīrieša kreklā, pievelku viņu sev klāt un noskūpstu viņa lūpas. Dereka sejā pavīd uzvarošs smaids. Es to nodzēšu ar vēl vienu skūpstu, tik ilgu, ka šķiet tūlīt pietrūks elpas. Un viņa lūpas, tās tik ļoti svilina. Es pieceļos kājās un sagaidījusi, kad Dereks apsēžas uz gultas, es lēni novelku savu vieglo kleitiņu. Vīrietis mani vēro ar nelielu pārsteigumu un to dzirkstelīti viņa tumšajās acīs. Es nometu kleitu uz grīdas un iekāpju vīrieša klēpī. Viņš nedroši apliek rokas manam viduklim. Es savējās aplieku ar vīrieša kaklu un noskūpstu viņu. Viņš atbrīvojas no manām rokām.
- Tev nav tas jādara!- Dereks saka. Saņemies, Aleksa! Es novelku Dereka kreklu. Šķiet viņam pietika ar šādu mājienu. Viņš apņem manu vidukli un pievilcis mani sev iespējami tuvāk viņš pieplok manām lūpām.  Jūtu viņa pirkstus saspiežam manus gurnus un tad lēnām pārbraucot manām kājām viņš strauji iemet mani gultā. Tad viņš aiziet. Es jūtos mazliet šokēta, bet tai pat laikā apmierināta ar šādu iznākumu. Es pieceļos no gultas un paņemu savu kleitu, kad grasos to vilkt mugurā, istabā ienāk Dereks. Viņš kāri nopēta manu augumu, bet aižzmiedzis acis, pagriežas un iziet pludmalē. Es nolieku kleitu uz krēsla un atradusi koferī peldkostīmu to uzvelku. Tad es izeju pludmalē. Dereks ir nozudis...
Es lēni ieeju ūdenī un ļauju tam apņemt manu ķermeni. Ūdens ir silts un patīkams. Es sāku peldēt. Peldu ar vien tālāk un tālāk. Kad peldu atpakaļ pamanu Dereku, kas stāv okeāna krastā ar dvieli uz rokām. Es ienirstu. Apnicis redzēt viņa seju katru dienu. Un vecāki... Vairs pat nezvana. Viss ko es redzu ir tikai Dereks. Brīžiem šķiet,ka esmu kādā ļaunā sapnī.
Iznākusi no ūdens es paņemu Dereka pasniegto dvieli un aptinu to ap savu pilošo augumu. Tad es dodos uz māju. Dereks protams man seko.
- Neuztraucies, es nekur neaizmukšu!- Saku. Dereks apstājas un paliek kā zemē iemīts.  Es turpinu savu ceļu uz māju.

Vakarā.
Es izdzeru tēju un izmazgājusi zobus palienu zem segas. Dereks joprojām staigā pa pludmali un met akmeņus okeānā. Es paceļos uz elkoņiem un pavēroju vīrieti. Viņš izskatās noguris un skumjš. Es noliekos uz muguras un aizveru acis. Drīz vien ieslīgstu miega pasaulē. Pamostos tikai tad, kad jūtu kā Dereks apsēžas gultā.
- Piedod, man!- Viņš nočukst.- Es jūtos sagrauts par to, ka apprecēju tevi... Viena lieta būtu, ja man būtu 37 un tev 30. Vai man 30 un tev 25... Piedod.- Viņš čukst. Es neatveru acis, bet jūtu ka viņš uz mani paskatās. Nopratis, ka es joprojām guļu viņš pieceļas un aiziet uz otru istabu. Dzirdu kā viņš apguļas uz dīvāna un drīz vien sāk šņākuļot. Es aizveru acis un turpinu gulēt.
Pamostos no telefona zvana signāla. Es to paņemu un paceļu klausuli.
- Klausos.- Miegaini atbildu. Klausulē kaut kas nočērkst.
- Aleksa?- Tajā atskan Hīta balss.
- Jā.- Es atbildu.- Kaut kas atgadījies?- Vaicāju. Hīts nopūšas.
- Dereks neatbild, es gribēju pateikt, ka Teo netīšām sašķīdināja vienu no logiem.- Hīts saka. Es paskatos pulkstenī.
- Šeit ir tikai pieci no rīta.- Es saku. - Es viņam vēlāk pateikšu, labi?- Es saku un nožāvājos.
- Labi! Paldies,ka pacēli! Arlabunakti! Guli saldi!- Hits saka. Es pasmaidu.
- Paldies, Hīt!- Saku un nolieku klausuli. Nolieku telefonu uz naktsgaldiņa un pārlaidusi skatienu istabai ieraugu durvīs stāvam Dereka stāvu.
- Ko viņš gribēja?- Viņš miegainā balsī vaicā. Es nožāvājos.
- Teo esot sasitis logu.- Saku un aizverot acis cenšos gulēt.
- Lai izsauc meistaru, nevis traucē naktsmieru manai sievai!- Viņš dusmīgi saka.
- Viņš netraucēja. Mans miegs tāpat ir plāns.- Es saku. Dereks pietuvojas gultai.
- Man nepatīk tas, ka tev ar viņu ir tik labas attiecības.- Dereks saka un iekāpj gultā. Viņš apsedzas un apķēris manu vidukli nopūšas.
- Pēc tavām domām tas ir slikti, ka kāds ar mani kontaktējas?- Vaicāju.
- Nē, bet tam noteikti nav jābūt Hītam!- Viņš noņurd manos matos. Es nopūšos. Pēc neilga brīža ļauju nogurumam ņemt pār sevi virsroku un iemiegu.