Karātavas un mīlestība.

Part 1

''Es vairs tā nespēju,esmu izsmelta!" uz gultas malas sēdēdama raudāja pusaudze Olīvija. Viņas sapnim bija pienākušas beigas. Meitene ir sagrauta un vairs nespēj savām jūtām pretoties. Jūtas valdīja pār visu meitenes ķermeni. Pār vaigu slīdēdama maiga asariņa, tā nokristdama zemē sāka radīt peļķīti uz grīdas. Asaras viņa vairs nespēja apturēt. Meitēns atkrita gultā un ieslīdēja vieglā miegā, ko radija viņas skumjas. Tās bēdas viņu nomocīja atlikušo nakti. Naktī, kad mēs parasti sapņojam laimi, viņa redzēja skumjas un ciešanas. Vēlme pamosties no sapņa meitenei bija, taču dzīves realitātes apziņa to liedza. Sapņi ar katru stundu palika nepatīkamāki, tie paātrināja viņas sirdspukstus. Tajā brīdī notika vislielākā kulminācija un tad pēkšņi melna bilde...

            Agrs sestdienas rīts,pa istabas logu iespīdēja saule, radot patīkamu, melanholisku noskaņu. Pavasarīgu noskaņu radija tā ļoti aromātiskā smarža, kas centās iespraugties pa loga šķirbiņām. Patīkama un mierīga vide pēc vakardienas notikuma. Romantiskajai gaisotnei pietrūka tikai aromātiskās sveces un mūzika. Viss bija tik skaisti.

Atverot acis Olīvija pavērsa savu skatienu uz logu. Viņa vēroja skaisto laiku. Mirdzēja ačteles un uz lūpām pavērās miermīlīgs smaids. Tas smaids spēja sasildīt viņas ķermeni pēc lielā izmisuma. Tas bija lielisks brīdis, kad atmaiga meitenes sirds, taču brīdis ar melanholisku noskaņu ilgi vairs nebija. Pakāpjoties saulei augstāk, tuvojoties pusdienas laikam, istabā šāda noskaņa vairs nevaldīja. Meitenes lūpu kaktiņi noslīdēja. Acīs sariesās asaras, taču meitene nolēma:"Es vairs neraudāšu, tas mani piebeigs un viņi to tik gribētu!" Viņi? Kas ir viņi? Ko tie ir izdarījuši un kāpēc? Kas vispār ir noticis? Es nepieminu ļaunu. "Viņi vēl nezina, kā sāp. Viņi grib redzēt sāpes un priecājas, kad kaķis mokās. Gan dzīve ievainos viņu jaunās dvēseles un tie zinās, kā sāp."(K.Skalbe)

Neviens neko nesaprot, tieši tāpat kā pati pieviltā meitene. Apjukumā viņa vairs nezina ko darīt, taču lēmums sākt dienu bija jāpieņem. Virzot baltosegu nost no sava ķermeņa viņa sajuta patīkamu aukstumu. Tas liecināja par to,ka beidzot pavasaris ir iestājies.