*Olīvijas skatpunkts*
Es nevēlējos celties, it īpaši tad, kad šeit ir viņš. No viena skatpunkta skatoties, varētu viņu šādi pakaitināt, taču no otra- man ir jāceļas un jāveic savs pienākums.
Tā nu es piecēlos un mēs devāmies uz skolu. Pēc skolas mēs pavadījā neskaitāmu laiku kopā. Es viņu iemīlēju. Laiks, ko pavadījām kopā ir apburošs. Es ar viņu jūtos kā princese. Man neko citu nevajag
Ir pagājis gads. Mēs dzīvojam kopā. Mums ir ļoti skaista māja ar piemājas baseinu. Mēs jūtamies laimīgu un veljoprtojām viens bez otra nespējam. Mūs aizrauj kaisle. Divas kaisles pilnas dvēseles beidzot ir kopā.
Vēlvienu gadu vēlāk. Ir pienākusi diena, kad mums ir jālido uz Bahamu salām. Es gaidot Vilijamu, šķirstiju "Instagram" un pēkšņi ieraudzīju, ka Kārlis ir ielicis bildi ar meiteni. Man ir prieks par viņu, bet arī skumji, ka tā neesmu es. Vienmēr viņš man būs sirdī. Tur viņam ir vieta.
"Liec nost to telefonu, mums nav laika!"- Vilijams man uzbļāva.
Tas tagad mums ir normāli. Esam apraduši ar raksturiem.
"Labi,"-nočukstēju.
Mēs devāmies uz lidostu. Tur sen nebija būts. Veselus 2 gadus no šīs valsts neesmu izceļojusi, taču beidzot tā diena ir klāt. Vēlme bēgt no ikdienas rutīnas bija tik liela, ka pat gadu plānojām ceļojumu uz Bahamām.
Lidmašīnā starp mums valdīja mierīga gaisotne. Vairs viens ar otru nestrīdējāmies. Šo divu gadu laikā mēs esam iemācījušies viens otru respektēt un izprast. Citiem paiet mūžs un pat tad vēl īsti līdz galam to nav izpratuši.
YOU ARE READING
Karātavas un mīlestība.
RomanceStāsts par jaunieties dzīvi. Viņa ir gudra, taču tā īsti netiek skaidrībā ar mīlestības lietām. Pirmā mūža mīlestība vai bagātnieks?
