Karātavas un mīlestība.

Part 7

Jau stundu vēlāk es biju izgājusi cauri visām drošības kontrolēm un jau sēdēju lidmašīnā. Izdomāju ieskatīties telefonā pirms tā izslēgšanas. Telefonā bija 3 jaunas ziņas no Alekša:

1. "Sveika, vai varu tevi paspēt vēl satikt, mums vajadzētu vēl parunāt."

2. "Lūdzu piedod man un Kārlim!"

3. "Ja man vairs neatbildi, tad varu secināt, ka esi dusmīga un nevēlies mani redzēt. Es gribu, lai zini, ka man bija nopietna saruna ar Kārli. To es tev vēlējos izstāstīt. Sveicieni no mums abiem un ceram uz drīzu tikšanos! Laimīgu ceļa vēju!"

Man noritēja silta asariņa pār vaigu. Es viņus neaizmirsīšu, bet visvairāk man sirdī paliks Kārlis. Man vienīgā un pirmā mīlestība bija Kārlis. Vai zinat ko? Mēs jaunieši varam mīlēt un mēs zinam kā ir mīlēt. Kārļa uzskati par mīlestību ir pretēji, jo viņš baidas. Viņš vienkārši baidās no pieaugušo dzīves. Tā klusībā ar sevi monologā es runāju un lēnām izslēdzu telefonu. Pāris minūtes pēc telefona izslēgšanas lidmašīna pacēlās gaisā. Sēžot pie loga es redzēju skaisto Pasauli. Visapkārt ūdens tilpnes-okeāni, jūras, upes u.tml. Mani pārņēma vārdos neizsakāmas izjūtas. Es sajutos kā brīvs putns debesīs. "Pasaulei nav gala un debesīm nav malas. Īstā dzīve ir liela kā pasaule un augsta kā debesis."(K.Skalbe)

Lidojums bija ļoti ilgs. Beidzot esam Amerikā. Izkāpu no lidmašīnas, paķēru savu bagāžu un devos meklēt savu viesģimeni. Viņi mani gaidīja ar lielu uzrakstu uz kartona "You're welcome, Olīvija Štreinfrukta!"(tulkojumā- Tu esi laipni gaidīta, Olīvija Šteinfrukta!) Es momentāli pieskrēju pie viesģimenes. Viņi mani samīļoja un mēs visi devāmies uz mašīnu, lai varētu doties uz vietu, ko tagad saukšu par mājām.

Skaistā Florida. Es vēroju Orlando pilsētu pa mašīnas logu. Mēs devāmies uz mājām Miami. Man bija sajūta, ka esmu nokļuvusi pavisam citā dimensijā. Visapkārt bija modernas ēkas, cilvēki bija laipnāki par latviešiem. Es sajutos kā paradīzē. Arī mana viesģimene bija ļoti jauka. Mēs pārrunājām pāris vārdus par dzīvi un uzzināju, ka bērnu viņiem nav. Manas viesģimenes ģimenes locekļus sauc Džūlija un Jans. Viņi ir ļoti jauki cilvēki.Pavadot daudz stundas kopā, mēs izrunājām gandrīz visu dzīvi.