Nedaudz apskatījos apkārt, lai neviens to neieraudzītu, to izlasīju un tajā bija rakstīts:"Vakarā aizbraukšu tev pakaļ."Es aizdomājos vai tas tiešām varētu būt Vilijams? Neviens cits nevarētu zināt kur es dzīvoju, bet ja nu tomēr?
Nākamās lekcijas šķita pavisam dīvainas,jo Vilijams ne vārda nepārmina ar mani, tāpēc manī radās šaubas. Vai atkal kāds mani vazās aiz deguna? Vai atkal es tikšu salauztas uz visām pusēm, mazās daļiņās?
Beidzoties lekcijām, izejot no skolas es ieraudziju, ka Džūlija jau ir atbraukusi man pakaļ. Devos uz mašīnu un viegli nopūtos tajā iekāpjot.
"Nu sveika, kā gāja?"-Džūlija no visas sirds apjautājās.
Man momentāli pārskrēja gar acīm visa dzīve. Mazliet apdomājos, ko teikt.
"Sveika, diezgan labi. Satiku Vilijamu."-es atbildēju.
"Oho! Notikums liels! Vismaz beidzot ar viņu runāji, nevis tākā vakar!"-Džūlija ieķiķinājās.
"Nu jā.. Nedaudz vakar sakautrējos."-es apjukusi atcirtu.
Tā nu abas smiedamās, runādamas, devāmies mājup. Neilgais ceļš līdz mājām likās pavisam īss. Nonākušas mājās, katra aizgājām savās darīšanās. Sēdēju istabā un domāju daudz dažādas lietas. Sēdēju, skatījos sienā un daudz prātoju.
YOU ARE READING
Karātavas un mīlestība.
RomantizmStāsts par jaunieties dzīvi. Viņa ir gudra, taču tā īsti netiek skaidrībā ar mīlestības lietām. Pirmā mūža mīlestība vai bagātnieks?
