Karātavas un mīlestība.

Part 8

Ierodamies Miami. Ļoti burvīgs skaistums visapkārt. Naksnīgs vakars. Man šeit ļoti patīk, te vide liekas ļoti mierīga. Pa mašīnas logu es aplūkoju savu skaisto pilsētu, taču drīz vien piebraucām pie lielas, baltas mājas. Jā, šīs būs manas mājas. Mēs iegājām iekšā un man parādīja visas istabas, tad beidzot man ierādīja savu istabu. Istaba bija ļoti brīnišķīga, manuprāt, katras meitenes sapnis. Viss likās tik apbrīnojams. Laikam pietiks visu apbrīnot un būtu jādodās gulēt. Ieslīdēju saldā miegā.

Saule iespīdēja pa logu un tieši iespīdēja man acīs. Tas bija mans modinātājs. Laikam šeit saule modina cilvēkus, nevis modinātājpulksteņi. Laikam jāceļas un jādodas uz rīta dušu, lai sāktu dienu skaisti. Es gribu apskatīt pilsētu, tā bija mana pirmā doma. Iznākot no vannas istabas, pirmo sastapu Džūliju.

"Labrīt, dārgā! Vai esi gatava mazai pilsētas apskatei?"-Džūlija smaidīdama sacija.

"Labrīt! Ar vislielāko prieku!"-es atbildēju.

"Tad esi gatava pēc stundas. Pie mums vēl atbrauks ģimenes draugi un tad dosimies apskatīt pilsētu!"-Džūlija teica.

Es pamāju ar galvu, ka piekrītu un tad devos uz savu istabu gatavoties. Mani pārņēma patīkams satraukums. Vēlme iepazīt savu skaito pilsētu bija liela. Pārdomas pārņēma manu prātu, līdz brīdim, kad es atcerējos, ka es vēljoprojām neesmu ieslēgusi savu telefonu. Nespēju noticēt, ka tik ilgu laiku neesmu izmantojusi telefonu, taču laiks bija to ieslēgt. Ieslēdzoties bloķēšanas ekrānam, parādījās daudz īsziņas un neatbildētu telefonzvanu. Nolēmu sākt jaunu dzīvi. Vairs nekādas atgriešanās pagātnē. Tā es izdzēsu visas īsziņas un turpināju gatavoties.

"Olīvija? Nāc šeit!"-Džūlija ļoti draudzīgā balsī sauca mani.

Es momentāli devos pie viņas. Lēnām devos un manas kājas lika doties lēnāk. Es acu priekšā sev ieraudzīju skaistu melnādaino jaunekli ar baltādaino mammu un melnādaino tēvu. Viņš bija ļoti izskatīgs. Es nokautrējusies un apmulsusi sasveicinājos:"Sveiki, esmu Olīvija. Vakar ierados no Latvijas!" Visi laipni atņēma sveicienu. Tā mazliet visi aprunājušies, devāmies uz mašīnām. Ārā gaisotne bija neisakāmi patīkama. Skaistā daba bija nenoliedzami apburoša. Iekāpdama mašīnā, vēroju cik ļoti cilvēki izrāda savu prieku šeit un cik daudz Latvijā. Beidzot esmu nokļuvusi vietā, kur cilvēki jūtas laimīga. Pilsēta bija ļoti skaista. Visvairāk man patika debesskrāpji, palmas un protams, ka zilganzaļie ūdeņi. Jūra bija vēl skaistāka par fotogrāfijās esošo. Es biju ar pacilātu garastāvokli. Mēs devāmies pie jūras. Es nespēju novērst acu skaitienu no puiša. Viņš izskatījās ļoti iedomīgs, ka pat uz mani nepaskatījās.