Vēstules uz armiju.

1964.GADA 12. MAIJĀ

Sveiks, sen nedzirdētais!

Tu esi pareizi saklausījies par mani un maniem klaiņojumiem. Tagad varu pastāstīt par tiem sīkāk.

Pēc slimnīcas mēnesi nodzīvoju pa mājām un tad laidos darbu meklēt. Rīgā gāja visādi: dabūju pa īstam iepazīties ar augsto iestāžu birokrātiskajiem cietpauriem. Varēju nojaust, ka tas tā, bet nedomāju, ka būs tik briesmīgi. It sevišķi Augstākajā tiesā. O, to tik der dzirdēt, kas tādiem stulbeņiem nāk prātā. Atklāti pateicu, lai nepalaiž lielu muti, lai nerunā to, kas neklājas. Domāju, ka būs briesmīgi saskaitušies par to, bet nekas. Jau viens darba piedāvājums atnāca, nelaime tikai tā, ka uz Kuldīgu. Savādāk jau varētu braukt, bet briesmīgi tālu no mājām. Manā stāvoklī tas jāatceras uz ilgu laiku, ka nedrīkstu no mājām braukt tālāk par Rīgu. Vislabākais būtu Rēzeknē, bet tur nekā nevajag.

Pa Rīgu dzīvojot, dabūju aizstaigāt uz teātriem un koncertiem, mazliet atguvu nokavēto.

Biju iegriezies darbā pie Ināras un Dailas ar Irku, izklaiņojos pa Universitāti, prokuratūru un vēl šur tur. Pārējās vietās biju tāpat vien, apciemojot vai arī intereses pēc, bet Alma Mater apmeklēju arī, interesēdamies par iespējām iekļūt aspirantūrā. Par to Tevi Daila ir pareizi informējusi. Tikai pagaidām ar aspirantūru visa lieta ir apstājusies. Izrādās, ka psiholoģijā aspirantūra atvērta vienīgi ļaudīm ar inženiera diplomu. Kāds absurds! Atkal kārtējais aplamais gājiens. Viņi iedomājušies, ka kibernētika ir visvarena psiholoģijā, ka ar tās palīdzību spēs izdarīt vispārinājumus. Varbūt ar laiku tas būs tiešām tā, bet pagaidām kibernētika vēl ir bērnu autiņos un nav spējīga izrēķināt tik sarežģītas lietas. Pasaulē ir 3 miljardi cilvēku, cik gan miljardu visdažādāko rīcības variantu nesastāda šie trīs. Atliek tikai teikt – labi, apskatīsimies, kas iznāks.

Mašīna nepazīst līdzcietību pret cilvēkiem, bet, pētot kriminālpsiholoģiju, tā tik ļoti nepieciešama. Kāda gan daļa var būt inženierim gar noziedznieku jūtām un pārdzīvojumiem, par kuriem nekad iepriekš viņš nav licies ne zinis. Procentuāli viņš var izrēķināt, cik un kādi cilvēki vienādos apstākļos rīkojas līdzīgi, bet kādēļ rīkojas, kas uz to pamudinājis, par to viņam galva sāp vismazāk. Ja jāatbild uz pēdējo jautājumu, viņš noteikti dos tādu pašu atbildi kā vairums mūsu zinātnieku: kapitālisma paliekas. Gaužām vienkāršs un viegls izskaidrojums, un nav nepieciešams būt par inženieri, lai to pateiktu. Tādēļ manas domas šinī lietā ir tādas, ka tā, vismaz pagaidām, ir kārtējā aplamība.

Redzēsim, kā veiksies tālāk mani meklējumi šinī virzienā.

Rīgā dzīvodams, biju iegriezies ciemā pie Tavējiem. Redzēju arī lielo meitu. Labi, ka Tev izdevās tikt uz mājām, tad viņa varbūt tagad Tevi atcerēsies. Citādi rudenī, kad nāksi mājās (ātrāk laikam nelaidīs) viņa skrietu pretī un jautātu..

Tagad dzīvoju pa mājām, skatos jaukajā pavasarī, klausos putnus, vingrinos staigāšanā un šo to daru.

Lai sadzītu Tev pēdas, uzrakstīju Dailai. Atbildi vēl neesmu saņēmis, bet labi, ka Tu pats atrakstīji. Tad nu ir skaidrs, ko darīt.

Stāsti par savām izredzēm tikt mājās..

Raksti pagaidām uz mājām, jo nekur nedomāju aizceļot.

Atā!

Vitālijs

Zinātnieku un augstskolu mācībspēku gatavošanas forma (gk. bijušajā PSRS; Latvijā līdz 1992.).