Vēstules uz armiju.

1965.gada 4.martā

Reini!

Lai nebūtu atriebīgs un ar klusēšanu neatbildētu uz Tavu klusēšanu, jāraksta un pēc iespējas ātrāk.

Daudz kas šaujas cauri smadzenēm, saņemot tādas vēstules. 

Tavam viedoklim, ko izteici šai vēstulē, varētu piekrist ar vienu noteikumu: ja māksla būtu tikai laika kavēklis. Tad varētu uzskatīt, ka visi ģēniji šai ziņā savu laiku dzīvojuši veltīgi. Bet tiklīdz ņemu vērā, ka katrs īsts mākslas darbs, lai kādā nozarē tas arī nebūtu, ir radies atspoguļojot sava laika estētisko, morālo, filozofisko un vispār-zinātnisko uzskatu attīstības pakāpi vai arī spējis ieskatīties tālāk par savu laiku, tad tikai mākslinieku un domātāju dzīves jēga parādās visā savā spožumā. 

Manuprāt, mākslas darbu vērtība nav tikai apstāklī, ka pretējā gadījumā viņi būtu dzīvojuši veltīgi. Nē. To vērtība slēpjas (un tāpēc šie darbi ir saglabājušies) tai apstāklī, ka tie liek domāt. 

Prāts taču nedrīkst iesūnot. Tam jāpiegādā pastāvīgi arvien jaunas faktu un vērtējumu devas, lai tas varētu dzīvot, attīstīties, lai tas sauktu uz priekšu domājošo cilvēku. 

Šādam nolūkam kalpo mākslas darbi. Kā gan savādāk var attēlot cilvēka dvēseles liesmainos bangojumus, ja ne Dostojevska, Mopasāna, Repina, Purvīša, Van Goga, Bēthovena un Lista garā? 

Un vēl šādu īstu mākslas darbu vērtība ir tā, ka tie pārveido cilvēkus, māca augt garīgi, pilnveidoties, "mainīties uz augšu" - kā saka Rainis. Tādēļ šāds uzskats, ka mākslas darbi ir nevajadzīgi vai ka mākslinieki dzīvojuši veltīgi, ir pilnīgi lieks. 

Šādi uzskati nav jauni. Tie radušies no eksakto zinātņu pārstāvjiem, kuriem nav laika sīkāk iedziļināties dažādās sabiedriskās dzīves problēmās. Viņu Sokratiskā prāta koncentrēšanās vērsta tikai savā zinātnē, pat kādā atsevišķā problēmā. 

Tāds pats gadījums bija ar Darvinu. Kad 50 gadu vecumā viņš dabūja dzirdēt ļoti labu skaņdarbu un sāka pēc tam ieklausīties mūzikā vispār, tad no viņa lūpām izlauzās slavenais teiciens: "Tikai tagad es saprotu, ko savā dzīvē esmu palaidis garām." Nihilistisko uzskatu paudēji mākslā parasti ir tie, kas tanī nekad nav mēģinājuši iedziļināties. 

Ja viņi domā, ka viņu izgudrotā muzikālā robota pāris notis jau ir mūzika, ka viņu tulkotāja robota tulkojums ir mākslas darba  ..

Domājam sūtīt uz republikānisko skati. Tur ir milzīgi labs raksts par to, ka sienas prese kā aģitācijas forma un metode jau nodzīvojusi savu laiku, ka mūsdienās jāliek kaut ko efektīgāku vietā. Par to es varu dabūt krietni pa "ļipu", jo tas nesaskan ar pašreiz valdošajiem uzskatiem. Nekas, gan būs jāprot aizstāvēt arī savi uzskati. 

Pārējo dienas daļu aizņem radio mezgls. Esmu atkal "činā" - muzikālās daļas vadītājs. Saproti, ko tas nozīmē? Gluži kā parunā - deviņu amati, desmitais bads. 

Tā aiziet dieniņas - tieši kā tēvijas sargam. Viss laiks pieder citiem un pašam sava nav. 

Drīz būs jāsāk mest visam ar roku un jānododas krietnākām studijām vai nu mūzikas, vai jurisprudences, vai arī abos laukos. Ja man būtu klavierspēle - šī vēlēšanās pastāvīgi neliek mieru. Tad daudz nebūtu, ko punktierēt - speries tik projām. Bet, kas gan kalpam ļaus cienīgmātei blakus gulēt. 

Tad vēl, ja par darbu var uzskatīt anekdošu stāstīšanu, to mēs strādājam ar lielāko prieku. 

Varētu iebērt arī Tev kādu riekšavu no tām pērlēm, tikai nekur nav teikts, ka kāds garš deguns neielien papīros. Tad būs s.. vairāk kā aiz kūts-pakaļas un galvenais, ne par ko.

Lai atbildētu uz Tavu vēstuli pa punktiem, vajadzētu uzrakstīt trīsreiz tik garu. Bet, tā kā man jāuzraksta arī Gunčam, tad paliec šoreiz pieticīgs ar to, kas Tev top pasniegts. Atceries atkal vienu labu parunu - dāvinātam zirgam zobos neskatās. Un es kā "dāvinātājs' vismaz šoreiz ceru, ka netika 'uzdāvināts' kleperis. 

Uz drīzu sarakstīšanos!

Velc tālāk savu lielo vezumu un nekurni pret dievu, kas devis sasodītu likteni!