Jūtās sapinusies

18. nodaļa

Es iegāju klasē. Visi čaloja, jo skolotājas šeit nebija. Apsēdos savā vietā, blakus Teiloram.
- Nu varējāt jau to teātri netaisīt manā priekšā. Pēc mirkļa puisis teica skatoties savā telefonā.
- Kādu teātri? Es nesapratu viņa teikto.
- Tu viņam pateici, ka biju pie tevis un tagad jūs mani šādā veidā pārbaudat un gribat pasmieties par mani vai ne? Teilors teica pagriežoties pret mani.
- Viņam pat nav ne jausmas, ka biji pie manis un ja tu domā ka tas bija speciāli, tad tu tiešām esi idiots. Es vispār negaidīju neko tādu no Ričarda. Teicu.
- Lai nu tā būtu. Puisis sarkastiski noteica atkal paņemot rokās telefonu.
- Tu vari ticēt vai neticēt, bet es nemeloju cilvēkiem, jo zinu, cik sāpīgi ir tad ja uzzini patiesību. Paņemot savu telefonu.
- Okei, okei, piedod. Viņš teica paskatoties uz mani. Arī es pievērsu uzmanību puisim un ieskatījos viņam acīs.
- Es tikai gribu, lai saproti arī mani. Teilors teica nepārstājot skatīties uz mani.
- Aleksa! No otra klases gala mani kāds sauca.
Tā bija Amanda. Viņa māja man ar roku, lai aizeju pie viņas.
- Teilors ir greizsirdīgs! Nenormāli. Meitene man čukstēja kad piegāju pie viņas.
- Kādā ziņā? Izlikos ka nesaprotu.
- Kad viņš ienāca klasē viņš bija pilnīgi nopietns, pat nerunāja ar džekiem, visu laiku sēdēja tur viens pats. Meitene turpināja čukstēt.
- Tu domā, ka es viņam patīku? Vēljoprojām izlikos.
- Nu loģiski. Sarunai pievienojās Sāra.
- Diezvai.. Teicu paskatoties uz Sāru.
- Nu, bet kā viņš uz tevi skatās.. Viņam tak acis spīd. Amanda teica pasmaidot.
- Jā, kā tad. Beidz muldēt. Teicu mazliet iesmejoties, lai gan zināju, ka tā ir taisnība.
- Nu, bet tā ir! Teica Sāra mazliet uzmetot skatienu uz Teiloru.
- Pat ja tā ir es tur neko nevaru izdarīt. Paliekot nopietna teicu.
- Njā, tā ir. Sāra teica nopūšoties.
Es aizgāju atpakaļ uz savu vietu.
*
Atsēdēju visas matemātikas stundas, kaut ko mazliet pierakstīju, taču ne visu kas bija vajadzīgs.
*
Ir pusdienu starpbrīdis. Izejot no klases es uzrakstīju Ričardam. Sarunājām satikties ārā pie skolas.
- Hei Alise! Viņš pienāca pie manis pēc brīža.
- Hei. Atbildēju pasmaidot.
- Būtu ticis ātrāk prom, bet gribēju pēc sporta ieiet vēl dušā. Viņš teica uzspiežot man buču uz lūpām.
**
Mēs atkal pusdienas paēdām tajā pašā kafejnīcā. Šoreiz es uzstājīgi pateicu, ka pati maksāšu par pusdienām.
**
Kad izgājām no kafejnīcas Ričards saņēma manu roku.

Ieejot atpakaļ skolā mani sagaidīja Sāra un Amanda.
- Aleksa, mums vajadzētu parunāt. Amanda teica saskatoties ar Sāru un abas paskatījās uz mani. Šķita, ka tas tiešām ir kaut kas nopietns.
- Okei, tūlīt! Pagaidat mani tepat, es tūlīt nākšu. Teicu meitenēm paskatoties uz Riču. Šoreiz es Ričardu pavadīju līdz klasei.
- Alise, tad satiekamies pēc stundām, es gan jau tev vēl uzrakstīšu. Puisis teica.
- Labi, tad līdz vēlākam. Teicu pasmaidot.
Ričs uzspieda man buču uz vaiga un iegāja klasē.
- Nu, kas noticis? Es jautāju pieejot pie meitenēm.
- Tas ir par Teiloru. Viņš visu starpbrīdi tevi meklēja, mēs neteicām, tieši kur tu esi, bet teicām, ka aizgāji ēst pusdienas ar Ričardu. Amanda sāka stāstīt.
- Viņš gribēja tev parādīt kaut kādas bildes un teica, lai netici Ričardam un kaut ko teica par kaut kādu Beāti. Sāra turpināja.
Es paliku nedaudz nopietna, sāku domāt par pilnībā visu. Gan par to ko man teica Teilors tajā vakarā, gan arī par visu Riča teikto.
- Aleksa, tev viss labi? Amanda man jautāja.
- Jā, viss okei, es tikai gribu saprast ko Teilors mēģina izdarīt. Teicu.
Sāra pārlaida skatienu pār visu gaiteni, kurā stāvēja, sarunājās un čaloja jaunieši.
- Teilor? Pēkšņi viņa iesaucās.
- Aleksa, mēs varam parunāt kaut kur? Pie mana pleca pieskārās Teilors. Es mazliet sabijos un paskatījos uz viņu.
- Okei.. Es teicu.
- Nāc man līdz. Teilors to pateikdams sāka iet uz gaiteņa galu, kur bija kāpnes, kuras neviens īpaši neizmantoja.

Lūdzu nospied 🌟 un iekomentē! ❤