Jūtās sapinusies

3. nodaļa

Paēdot vakariņas izgāju pastaigāties ar Nensiju. Sāka mazliet satumst, taču saulriets pie jūras bija burvīgs. Suns ķēra jūras viļņus un kļuva pilnīgi slapjš.
***
Pēc pastaigas iegāju karstā dušā, uzvilku tīras drēbes un mazliet kaut ko pamācijos.
Pirms iešanas gulēt pačekoju sociālos tīklus. Man rakstīja draugi no iepriekšējās skolas, ka grib satikt mani un apskatīt manu tagadējo māju un pilsētu. Rakstīja, ka braukšot ciemos kad beigsies skola pēc mēneša.

***
- Sīkā celies! Brālis no rīta ienākdams istabā ar troksni teica.
- Gustav, tev vispār kāds rīts sākās ar "labrīt"?? Es miegainā balsī teicu uzvilkdama segu sev vairāk virsū.
- Jā, labrīt! Viņš sarkastiski nopietni teica.
- Davai, saņemies un celies augšā! Gustavs izgāja no istabas. Neatlika nekas cits kā celties augšā. Iegāju nedaudz vēsā dušā un saģērbos. Atvēru istabā aizkarus un nogāju lejā.
- Uztaisi man lūdzu kafiju! Gustavs skaļi teica skriedams lejā pa trepēm.
- Labi! Atbildēju brālim lejot krūzēs karsto ūdeni.

***
Skolā satiekot Amandu un Sāru apskāvu viņas un gājām uz klasi.
- Zinat meitenes? Teilors šīs nedēļas beigās taisīs baigo ballīti savās mājās! Viņam vecāki arī nebūs mājās, tikai viņi abi ar Ričardu. Sāra ar degsmi stāstija.
- Pag.. kas ir Ričards? Es skatījos uz meitenēm ar nelielu nesaprašanu.
- Tas ir Teilora vecākais brālis. Lai nu kā, mums jātiek. Amanda teica smaidot.
- Bet... Es iesāku.
- Pag kušš, re kur Teilors. Viņš nāk pie mums? Amanda mani pārtrauca.
- Ne jau pie mums. Amanda turpināja. Meitenes  saskatījās un tad skatījās uz mani ar smaidu uz lūpām. Es sapratu ko viņas ar to domāja un pasmaidīju arī es.
- Mēs tepat būsim. Viņas mazliet pagāja nostāk no manis. Es pagriezos, lai paņemtu somu, bet uzreiz ieraudzīju savā priekšā Teiloru.
- Hei.. Es mazliet kautrīgi teicu neslēpjot savu smaidu.
- Čau. Puisis mazliet pasmaidīja.
- Amm.. Varbūt jau dzirdēji, pie manis būs ballīte. Varbūt gribi pievienoties? Un protams vari paņemt līdzi savas draudzenes. Teilors pasmaidīja paskatoties uz Amandu un Sāru kuras tajā mirklī skatījās uz mums un ķiķināja.
- Varētu mēģināt, taču nevaru tev vēl pateikt precīzi. Bet jebkurā gadījumā darīšu visu iespējamo lai nepalaistu garām šo iespēju. Es nepārstāju smaidīt.
- Neņem viņas vērā, viņas viskaut ko sadomājās un tad paliek šitādas. Es jokoju paskatoties uz Amandu un Sāru tad atkal uz Teiloru.
- Labi, tad gaidīšu tevi. Adresi un visu pārējo saņemsi īsziņā no manis. Viņš pasmaidot un atskatoties aizgāja pie sava puišu bariņa.
- Aaahh, tev ir tā paveicies! Teilors nekad nevienu šitā nav aicinājis uz savu tusu. Reāli tur kaut kas briest. Meitenes sprieda smaidot.
- Man tāpat šķiet, ka tas neko nenozīmē, es te esmu tikai otro dienu. Teicu nopūšoties.
- Aleksa? Tu pati sevi dzirdi? Tu esi brīnišķīgs cilvēks! Mēs ar Amandu jau vakar ievērojām kā jūs matemātikas stundā tur abi smaidījāt visu laiku! Sāra klusi čukstēja. Viņas acīs varēja redzēt patiesumu.
- Man prieks ka iepazinu jūs! Teicu meitenēm apskaujot viņas.
***
Pēc pēdējās stundas Amanda un Sāra atvadijās no manis un gāja uz mājām. Gustavs jau bija piebraucis pie skolas. Ejot tuvāk mašīnai saskatījos ar brāli, viņš uzgrieza skaļu mūziku, lai ārpusē dzirdētu cik skaļi basi ir viņam. Neizturēju un pasmaidīju.

Lūdzu nospied 🌟  un iekomentē! ❤