Jūtās sapinusies

9. nodaļa

Iegāju pie Ričarda istabā, bet tur nebija neviena. Noliku savas drēbes uz gultas malas un apsēdos gultā. Pačekoju telefonu. Brālis rakstījis. Jautā vai viss kārtībā. Atbildēju, ka jā, ka palikšu pa nakti. Ričarda krekls tik ļoti smaržoja pēc viņa.
- Tev piestāv mana maika. Klusi ienākdams istabā Ričards teica.
- Man arī patīk. Es pasmaidīju. Es atkal izgāju uz balkona, ievilku pāris dūmus. Puisis iznāca līdz ar mani. Iedevu viņam veipu.
- Rič? Es pārtraucu klusumu.
- Nu, nu? Viņš paskatījās uz mani.
- Man šķiet, ka man ieštirija. Es sāku smieties. Viņš līdz ar mani.
- Tev auksti nav? Ričards jautāja.
- Bišķi, bet nav tik traki. Es teicu.
- Nāc šurp! Viņš pienāca pie manis un ierāva mani savā apskāvienā. Bāc, tās smaržas, nu tā patīk. Es negribēju, lai šis brīdis pārtrūktu. Man šausmīgi patika viņa apskāviens.
- Ejam iekšā? Viņš man čukstēja. Es vienkārši piekritu viņam un iegāju iekšā. Puisis aizvēra balkona durvis. Es atspiedos gandrīz vai guļus pret lielajiem spilveniem Ričarda gultā un aizvēru acis. Viņš uzsedza man virsū pledu un atgūlās man blakus tieši tāpat.
- Aleksa? Par ko tu šobrīd domā? Puisis man jautāja.
- Ja es pateikšu, tad tev gan jau mainīsies domas par mani. Es nopietni teicu.
- Nē, kāpēc, varbūt es domāju tieši to pašu ko tu. Ričards teica.
- Tu tā domā? Es jautāju neatverot acis.
- Domāju gan. Ričs teica. Un es pēkšņi jutu viņa lūpas uz manējām. No sākuma tas šķita mazliet nepareizi, bet pēc mirkļa es atslābu, neparko vairs nesatraucos. Viņš vienu roku ieslidināja man pie kakla, bet otru uz mana vidukļa. Puisis bija gandrīz vai uz manis. Pēc brīža puisis it kā atrāvās no manis.
- Tu tiešām domāji to pašu ko es. Es kautrīgi pasmaidīju un paskatījos uz puisi. Es piespiedos tuvāk klāt Ričardam. Viņš aplika man roku uz riņķi un es uzliku savu galvu viņam uz krūtīm.
***
No rīta es pamodos viena. Es paskatījos telefonā pulkstenis rādija 9:04. Jutu kā vēss vējiņš uzpūš uz manām kājām. Balkona durvis bija nedaudz pavērtas. Izkāpu no gultas un izgāju uz balkona līdzi paņemot veipu un telefonu. Skatījos tālumā uz pilsētu ievelkot pāris dūmus no veipa.
Pēc brīža jutu kāda rokas, kas apvijās ap manu vidukli ievelkot apskāvienā. Sajutu atkal tās Ričarda smaržas. Puisis piespieda savas mitrās lūpas pie mana kakla. Es saņēmu viņa rokas savējās un pasmaidīju. Jutu puisim uz rokas gredzenu un aproces.
- Labrīt. Viņš teica uzsmaidot man pretī.
- Labrīt. Atbildēju ievelkot dūmu no veipa.
- Es atnesu tev kafiju. Viņš čukstēja.
- Paldies. Es teicu lēnām laižot vaļā puiša rokas. Tikai tagad ieraudzīju puisi. Viņam mugurā bija jau cita maika un treniņbikses. Viņam bija slapji mati. Laikam bijis dušā. Iegāju istabā un iemalkoju kafiju. Tā tiešām bija garšīga, nekad nebiju tādu dzērusi.
- Kad pamodos tu tik saldi gulēji, ka negribēju tevi modināt. Puisis paskatījās un mani un pasmaidīja. Es uzsmaidīju pretī.
- Es varu vēlāk tevi aizvest mājās ja vēlies. Ričards kārtojot savas drēbes teica.
- Ja jau tu piedāvā, tad protams. Es teicu mazliet iemalkojot kafiju.
- Es gribēju pārvilkt džinsus bet vai es maiku varu atstāt? Es kautrīgi jautāju puisim.
- Protams, ka vari. Viņš pasmaidīja pretī.
- Paldies. Es atkal izgāju uz balkona, ļoti patika tas siltais vējiņš, kas ik pa laikam uzpūta.
- Es noiešu lejā, tad kad pārģērbies, tad nāc lejā, labi? Puisis teica.
- Jā, okei. Pasmaidīju.

Nospoed lūdzu 🌟 un iekomentē! ❤