Vāveru dienasgrāmata

disks ar šūpolēm

21.09.

     Cik paceļošs ir ImKas disks ar šūpolēm... 
Man dotas dažas stundas vaļas LNB starp dziedāšanām, bet lasītava atveras tikai vienpadsmitos. Arī pirmā stāva... lobijā ir dīvāni, galdiņi un pieejams internets. Trūkst vienīgi akumulatora līmeņa kā datorā, tā arī telefonā. Bija plāns tagad mācīties lietuviešus, jo šeit bija mūsu pārceltā lekcija, bet visa šī pārceltā trādirīde nogāzās un sakrita atpakaļ agrākajās vietās. Tagad var pildīt mājasdarbus... līdz vakaram jāiespēj. Ar, aizgājusī literatūra, ak, franči, angļi un gotiskais romantisms! Būs man dzīvot bez viņiem.

     Vakardien ilgi parunājos ar Zigfrīdu, un viņš man izstāstīja savu nepatiku pret pasniedzēju, kuru mūsu kurss tīri labi un ar interese uzņēma ievadlekcijā. Tā nu Zigfrīds man teica paldies par atteikšanos no šī kursa. Komiski. Patīkami. Atbalstoši. 
Viņš aizgājis uz Auru pie Vītola. Tāds viņš man patīk – dziedošs. Viņā allaž šī pirmģimnāzista īpašība noliegt pārējos bija tāda šķobīga. Teica, ka nav īstens pirmītis ar to domu vien, ka varētu šī telpas kādreiz labprātīgi pamest. Klasiskajam pirmģimnāzistam nepatīk otrā ģimnāzija, klasiskajam frekvencietim nepatīk Vītols, klasiskajam kamērietim nepatīk Ceplenieks... Tas ir ļoti skumji. Šī ir mūsu deguna celšana un šņaukāšanās par tiem citiem. Zigfrīds tāds nav, un tā ir ļoti liela viņa vērtība, viņš ir daudz vairāk cilvēks nekā visi skaitļi. Es viņu apbrīnoju. Viņš ir vairāk cilvēks nekā cilvēks protu būt es.  ...   brīnišķīgs.

     Es redzēju sapnī, kā Zālamans liek... 
Es jūtos kā medūza siltā un biezā, garšīgā ūdenī šajā mūzikā. Sula. Straume mani kaut kur šūpo, bet man ir saldi un līgani, es jūtu gravitāciju, un tā man netraucē. 

     Kaut kad es lasīšu Šarlu Bodlēru, es lasīšu Zolā un Tolstoju, es skriešu pļavās un būšu es! Lai tik tas melnis ar trakajām krēpēm pēc manis vēl dzirkstis...