12.08.
Šonakt ir zvaigžņu lietus. Es runāju ar Andreju, tad viņš teica, ka ies ārā skatīties, un es arī izgāju. Diezgan daudz švīku redzēju jumā. Atklāju, ka esmu šausmīgi neprasmīga skaitīt no 50 uz leju, no 20 jau sanāk tīri labi, bet viss četrdesmits un trīsdesmits... Ak vai. Labi nav? Laikam nav gan.
Iedomājos pievērsties debesu krāsai. Kaut kas neredzēts – pelēkas! Pilnībā pelēkas! It kā telefona nakts filtrs būtu ieslēdzies. Mēģināju iedomāties kādu krāsu klāt – brūnas? Nē! Violetas? Nē! Tumšsarkanas arī ne, zaļas ne tik... Viss debesjums no vidus līdz pašai pamalei pelēks. Piesātinājums nulle.
Unsure what that meant she gathered her things and headed inside. Un tad viņa par savu jaunatklājumu uzrakstīja Indulim. Un uzrakstīja Andrejam. Un tad arī Oskaram.
KAMU SEDANG MEMBACA
Vāveru dienasgrāmata
Acakotrais kurss līdz pusei. Arī šī ir tīra dienasgrāmata ar piemaisījumiem no citās vietās pierakstītām domām, pārrakstītiem audio un piezīmēm telefona melnrakstu mapē. Arī šeit mans vārds būt īsts, bet pārējo sistēma saglabājas. Arī šeit interpunkciju...
