12. 10.
Cilvēkvērošana pie Otrās. Daudz daudz skolēnu, daži izceļas. Viens puisis cepurē, bēšā puspavērtā mētelī, zem kura rēgojās tikpat veclaicīga žakete un krekls. Nudien interesanti. Viņa soma gan kā visiem – zilganpelēka puma. Sarunas biedrs ļoti neizteiksmīgās kā visiem drēbēs. Iznāca viena meitene ar nelielu cietu portfeli. Tā visa viņas mantība. Izrādās, ar tādu arī var mūsdienās skolā pietikt. Viņai bija melnas mary janes un baltas cakainas zeķes, pusgari, pustaisni melni svārki, cirtaini blondi mati, kas kupli stāvēja pāri melnam mētelim. Un atkal – viņas draudzene stilistiski absolūti neizcēlās – sēdēja uz soliņa ar savu pufaiku, sporta somu, mīkstu mugursomu un lillā austiņām kā jebkurš šolaiku jaunietis ikdienas gandrīz sportiskā brīvā laika apģērbā. Viņai bija plati džinsi un baltas botas. Baltu botu ir ļoti daudz, varbūt pat drusku vairāk nekā melnu dažāda garuma zābaku, kas ir neapgāžama ilglaicīga droša klasika.
Oktobra vidū starp visiem bija arī viens puisis šortos un vējjakā, un pēc dažām minūtēm kāds cits baltā t-kreklā. Draugu jautāts, viņš žestikulēja ar plaukstu pie kakla un teica, ka viņam labi. Viņš bija viens no pēc skata visnobriedušākajiem vidusskolēniem, kas man trāpījās pa acij šodien.
Redzēju divas vijoles. Lielākoties rokas tur kabatas vai telefonus, bieži nes sporta somas, bet tādas kārtīgas, nevis maisus.
ESTÁS LEYENDO
Vāveru dienasgrāmata
De Todootrais kurss līdz pusei. Arī šī ir tīra dienasgrāmata ar piemaisījumiem no citās vietās pierakstītām domām, pārrakstītiem audio un piezīmēm telefona melnrakstu mapē. Arī šeit mans vārds būt īsts, bet pārējo sistēma saglabājas. Arī šeit interpunkciju...
