Vāveru dienasgrāmata

Jūras taureņi galvā

19.08.

     Sēžu stāvkrasta galā uz akmens un skatos uz to jūru, aiz kuras ir Zviedrija, nevis Igaunija. Kamēr... Jūrkalne...
     Gribēju tagad izmantot laiku rakstīšanai. Līgas tēmu lapiņa mājās, būs vien jāraksta tas, ko jūru. Tomēr. Nāksies.

     Ar Andreju piedzima doma vēstulēm. Es saņēmos, es uzrakstīju, es nobeidzu. bet tā jau bija pēdējā diena pirms nometnes, nu, tas jau bija rīts, kura vakarā bija koncerts. Neatradu mājās pastmarku un neatradu laiku nokļūt līdz kādai pastkastei. Ā, aploksnes man arī nav. Es paņēmu divas aprakstītās lapas līdzi, ja nu kādā brīvā brīdī (kā šis) es varētu pastaigāt pa vietējo miestu, jo pasta mājas ir vienas no visobligātākajām mājām ciemā.
     Jūrkalne nav liels miests. Jūrkalnē ir pasts, bet tas strādā tikai darba dienās (es apsolos, es kaut kad iemācīšos atšķirt) un tikai uz pieprasījumu, zvanot pa šo tālruni un iepriekš piesakot vizīti, laiku, vēlmi... Kā Toblers. 
     Es nez kādēļ paļautos uz to, ka tur uz vietas būtu jābūt i aploksnēm, i pastmarkām. Godīgi domājot – kāpēc lai nebūtu un kur citur tām gan vajadzētu būt. Bet šodien nekā.
     Vairākas dienas neesam ar Andreju neko sarakstījušies. Te nu mana apņēmība sūtīt papīrā! Tagad domāju par īso teikumu atskaites tipa ziņu "Jūrkalnē nav pastkastīšu" un "Jūra ir tik ledaini auksta" un "Es vakar nodziedāju savu pirmo koncertu ar Kamēru." Te nu bija mana apņēmība!

     Tagad manas ziņas biežāk aiziet Oskaram. It īpaši pēc koncerta, kur neglīti aizbraucu strauji prom, pat tā īsti kārtīgi neapsveicinājusies. Bet kas no šī neveiklā gājiena mums iznāca? Viņš mani uzaicināja uz pastaigu un tasi tējas, nu vai kafijas. Ak.. vai? Ko nu? Ko mums tagad darīt un kā mums tagad būt

     Es neatteicu, mēs sarunājām, un viņš man ir tāds prieku stāstīšanas cilvēks. Viņš apjautājās par koncertu vakar, un ar viņu ir tik patīkami runāt.. Es jūtos tā, ka varu ar savu esamību kādam uzlabot (jau tā labo) dienu un konkrēto omu.
     Man liekas, ka Oskaram ir pievilcīga valoda, bet valoda Paulai... aj, nu jā. Tā laikam nav vājība, bet arī par stiprību to nesauc. Ak, Oskar, Oskar, tavu gludu valodiņu! Un tā taču nemaz nav rakstura īpašība – to var iemācīties! 
Jāsaka, Oskara rakstura īpašības pašas arī ir ļoti šarmējošas. Viņš ir saulīgs. Un man šķiet dīvaini viņu saukt vārdā. Es zinu, ka tas ir viņa vārds, bet man liekas, ka kaut kur pasaulē ir citi viņam atbilstošāki un piestāvīgāki vārdi.

     _ «Taurenīši dejā viegli, viegli slīd...»_ skan pa galvu un domā domu, kā viņam piestāv, kā šo mēs varētu padziedāt, klusumā vai jūras šalkoņā un tālu putnu treļļos. Ja tu vedīsi, kur naktsvijoles zied... Viņš taču mums ir dziedātājs! Checkbox! Jā, man gribējās... dziedātāju... iedomājies to duetu klāstu!... naktsvijoles neatceros, labprāt aplūkotu, ja kāds mani aizvestu. Neatminos...

     Vijole! nakts vai diena, bet vijole! Kur ir Andrejs? ... Kas notiek ar manu galvu un ar mani? Kāpēc manī ir vietas trijiem? 
     Šeit nu būtu derīgi ierakstīt Līgas temata "2 cilvēki, 1 emocija" pārstāstu.

     Ziniet, man viņi itin nemaz nejūk, es viņus itin nemaz nejaucu, bet emocija, nu, nē, šoreiz der arī "jūta", krājas abiem reizē un attiecas uz abiem... reizē? Pēc kārtas. Pēc situācijas.
      Un tas, kā vienam trūkst, tas otram ir, un otram vienam, vienam otram. Es saku sev, ka galība ir jau šeit saredzama abos, ka neviens no viņiem nebūs.. neviens no viņiem nav tas, kuru es meklēju. Par... ~par maz Zigfrīda!

     Kā mēs būsim un ķersim atklātību, ko? Vai mēs teiksim: "Ja es nerunāju ar tevi, tad es gan jau runāju ar viņu, lūdzu, esiet pazīstami!"? Tas būtu interesanti un "labi", bet man ir bail, ka arī sāpīgi.
     Ja mani cilvēki būtu mani tēli, es viņus savienotu, bet es to nevaru un nedarīšu, jo katram cilvēkam ir cilvēka vērtība, nevis nulle, komats, piecu cilvēku vērtība. Jā, Paula. Tā ir.
     Gribētu progresēt abas šīs attiecības, līdz no abām izzūd rožu sārtums, un abas atstāt, uzturēt patīkamas un draudzīgas.

      Indulis ir tumši zili violetīgs.
      Andrejs ir zaļi haki brūngans.
      Oskars ir oranžīgi dzeltenīgi bronzīgs.

      Esesmu rozā.