》MĒS《

6⃣

Es pamodos no aukstuma , kas manāmi nesen atradās manā istabā.
Es atvēru acis un pēc tā ko es ieraudzīju , tūliņ pat skaļā balsī jautāju - idiot , ko Tu šeit dari? -
- es atnācu pie Tevis un paldies par tik laipnu sagaidīšanu. - Metjū uztaisīja aizvainotu grimmasi.
- man Tev ir jāsaka paldies , ka Tu ielauzies manā mājā? -
- nē , es tikai ienācu pateikt vienu svarīgu lietu. -
- kādu?-
Viņš apsēdās man blakus gultā , noskūpstīja manu kaklu un iečukstēja man ausī - labrīt princesīt. -
Es veltīju puisim savu smaidu , un viņš man veltīja savējo.
- tas bija tas svarīgais ko Tu gribēji teikt? -
- es vēl nepabeidzu. Jā , tas džemperis tiešām izskatās daudz labāk uz Tevis. -
Viņš mani vēroja. Viņa zilās acis nopētīja mani. Es nesapratu kas tam ir par iemeslu bet tad man pieleca - es aizmigu ar Metjū džemperi.
Kad es to pamanīju , es nosarku , novilka džemperi un sacīju - es izmazgāšu Tavu Džemperi , un tad atdošu Tev , labi? -
- paturi sev . -
- nu nē . -
- es nopietni , paturi sev , Tev tāpat tas izskatās daudz labāk. -
Es nevarēju neko pateikt , jo viņš atkal mani noskūpstīja.
- es gribu ēst. - es iesaucos.
- es arī , jo uzreiz kā pamodos , atbraucu pie Tevis. -
- ak Tu . -
- ko es ? -
- neko , labāk nāc lejā un palīdzēsi man uztaisīt pankūkas. -
- protams. -
Mēs devāmies uz virtuvi , jeb pareizāk būtu - es devos un Metjū sekoja man pa pēdām.
Nonākuši virtuvē , es uzreiz devos pie ledusskapja pārbaudīt , vai mums ir sastāvdaļas lai pagatavotu pankūkas.
- ir ? - Metjū jautāja.
- jā , viss kārtībā. -
Mēs kopīgiem spēkiem sataisījām mīklu , iemetām viens otram sejā vismaz kilogramu ar miltiem , un protams milioniem reižu nogaršojām mīklu.
Kamēr Metjū turpināja maisīt , es meklēju pannu.
Es uzliku pannu uz plīts un sacīju puisim - padod lūdzu man mīklu. -
- kas man par to būs? -
- lūdzu izbeidz , padod man mīklu. -
Metjū nolika man blakus bļodu , pilnu ar garšīgu pankūku mīklu , kuras smarža patīkami virpuļoja pa visu istabu.
Kamēr es pieskatīju vienu pankūku  , kas slidinājās uz vienu un uz otru pusi pa pannu , pa to laiku es sajutu muskuļotas rokas apņemam mani no aizmugures.
Puisis sacīja - šī būs mana pankūka. -
- a ja es viņu piededzināšu? -
- Tu tā nedarīsi , vai tomēr ? -
- un kā vēl darīšu.-
- nemaz nemēģini. -
- labi , labi. -
- nu re. -
- lepojies ar sevi? -
- riktīgi. -
- nu gan džentelmenis. -
- Tavs džentelmenis. -
- kurš teica ka Tu esi mans ?-
- Tu , tikko.-
- baigi smieklīgi. -
- nedusmojies. -
- dusmošos. -
- Skajlaaar...-
- ko Tu gribi ? -
- Tevi. -