》MĒS《

2️⃣1️⃣

- Tu saproti ka ja mans tēvs par šo uzzinās , mums būs sūdi ? - es biju nobijusies , jo es zināju ka mans tēvs var būt ļoti skarbs...
- nebaidies , princesīt. - Metjū ievilka mani vēl ciešāk savā apskāvienā un noskūpstīja man pieri.
Metjū turpināja - Tu esi drošībā. -
Es uzliku savu seju uz puiša krūškurvja un jutu viņa sirdspukstus .
- pagaidām es esmu drošībā , bet kad Tu aiziesi , tu gribi teikt ka es tāpat būšu drošībā ? - Es pagrozīju savu galvu un pievērsos puisim.
Viņš aizvēra savas acis un neizskatījās , ka viņš taisās man atbildēt .
- Eu , neaizmiedz un atbildi . -
- es netaisos gulēt , mazā. Un Jā , kad es aiziešu , tevi sargās šis.... - puisis uzmanīgi iebāza roku savu bikšu kabatā , tā , lai otra viņa roka vēl joprojām turētos pie mana ķermeņa .
Viņš izvilka ļoti skaistu , zilu kuloniņu romba formā.
- Ak Dievs. - es noteicu.
Man nebija vārdu , tas bija tik skaists.
- es ceru ka tas nemaksāja veselu bagātību.- es sacīju Puisim .
- nerunāsim par naudu. Tevi nevar salīdzināt ar kaut kādu naudu. - kad Metjū to pateica , viņš uzlika man kuloniņu .
Es piecēlos sēdus gultā , paņēmu rokās kuloniņu un teicu - tas ir īsts dārgakmens ? -
Puisis pieliecās pie manis , uzlika savu zodu uz mana pleca un man atbildēja - Jā. -
- Tu esi traks? -
- kāpēc ? -
- cik Tu samaksāji ? -
- nav svarīgi. -
- mīļum , pasaki lūdzu. -
- kā Tu mani nosauci? -
- neizvairies no tēmas. -
- es neizvairos . Kā Tu mani nosauci? -
- par mīļumu. -
- zaķīts. - Metjū pateica un metās man virsū ar savām lūpām.