》MĒS《

1⃣6⃣

/atvainojiet ka biju pazudusi no Wattpad ļoti ilgu laiku , un ka manas pēdējās daļas ir publicētas pēc diezgan liela laika posma.... man ir plāns to palabot - sarakstīt daudz draftus un katru dienu kādu publicēt , ja ne vienreiz vai pat vairākas reizes dienā , tad vismaz vienu pa divām dienām , ne ilgāk .
Paldies ka mani lasāt un spiežat zvaigznītes (: /

Es atvēru acis un sajutu elpu uz sava krūškurvja. Es salecos , un līdz ar manu darbību salecās arī Metjū.
- kas noticis ? - Metjū man jautāja.
- nekas , es nobijos no Tavas elpas. - es iesmējos , un Metjū , sagaidījis atbildi , uzpūta uz manas sejas savu elpu.
- tas nebija skaisti . - es tēloju aizvainotu Bārbiju.
- man ir labākā elpa pasaulē , Tu to apcēli. Tas arī nebija jauki. -
- labi , piedod. -
Es iedevu viņam buču uz vaiga .
Sapratusi uz kā mēs šobrīd guļam , es puisim jautāju - mēs pat nesākām skatīties filmu , kad aizmigām? -
- es to pašu gribēju jautāt Tev. -
Abi saskatījāmies , un Metjū kā gaidījis klusumu , ierunājās - man laikam būtu labāk tagad doties mājās. -
- kāpēc ? -
- es tur kādu laiku neesmu rādījies. - viņš nodūra savu skatienu un klusi iesmējās.
- bet Tu taču būsi atpakaļ ? - es ar nedaudz bailīgu balss toni jautāju puisim , jo negribēju no viņa šķirties pat uz sekundi.
- protams ka būšu. - Metjū mani noskūpstīja un es viņu pavadīju uz ārdurvīm.
Uzvilcis savus apavus , puisis mani cieši jo cieši apskāva , paslēpis savu seju manos matos , viņš sacīja - es negribu tevi atstāt vienu. -
Pirms es paspēju bilst kādu vārdu , kāds no ārpuses mājas durvīs bija ielicis atslēgu , un lēnām tās slēdza vaļā.