》MĒS《

1⃣0⃣

- kad mani izrakstīs? - es jautāju puisim.
- cerams ka šodien. -
- cerams. -
Es saļimu savā gultā un mana seja iegrima lielajā , baltajā spilvenā.
Es jutu kā Metjū saķer manu plaukstu un es ceru , ka viņš to vaļā nelaidīs.
- vai mans tētis zina ka esmu cietusi avārijā? -
- nē , es teicu lai neuztrauc Tavu tēvu jo viņam ir darba darīšanas. -
- paldies. - es pasmaidīju puisim. Es priecājos ka vismaz viņš mani saprot.
- princesīt , kad tevi izrakstīs , tad varbūt pārnakšņosi pie manis ? -
- es nevēlos zadēt nevainību. -
- kāpēc uzreiz tā? Es jau neesmu nekāds pedofīls. -
- labi jau labi , es varu palikt pie Tevis , bet tad tavos apskāvienos nevis kaut kāda kaķa vai suņa. -
- protams , tikai manos. -
- runā lūdzu bez sarkasma.-
- es jau runāju. Es jau nevienam tevi nemaz netaisījos atdot. -
- atdot ? -
- nu ja , es nemaz neatļaušu nevienam citam tevi apskaut. -
- labi. -
- labi. -
Viņš pieliecās pie manis un iedeva man buču uz pieres. Viņa lūpas bija tik karstas , ka itkā tās svilinātu manu pieri .Bet nevis sliktā , bet labā nozīmē. Pašā labākajā.
Viņa jau lūpas jau tuvojās manām , ka palāta durvis atvērās un puisis automātiski atrāvās no manis , bet roku neatķēdējot no manas. Pa palāta durvīm iesoļoja tā pati sieviete kas iepriekš ,māsiņa , un ar savu skābo ģīmi sacīja - varat būt brīvi , balodīši. -
Mēs neko neatbildējām , tikai pamājām ar galvu.
Sieviete turpināja - Skajlaras jaunkundz , jūsu drēbes ir pirmajā kreisajā atvilknē. -
Es pamāju ar galvu un tikmēr sieviete jau paspēja mūs pamest vienus un aiz sevis aizvērt durvis.
- Tu vari iziet ? Es pārģērbšos. -
- Tev kauns no manis? -
- jā , Tu esi puisis . -
- un kas ka es esmu puisis ? Es neesmu kaut kāds , bet gan Tavs puisis. -
- nu labi manu puisi , es Tev tāpat palūgšu pamest palātu. -
- princesīt , nu nē...- Metjū turpināja īdēt.
Es tikai viņam atteicu - labi , padod manas drēbes. -
- un es varēšu neiet ārā no palāta? -
- kaut vai . -
- ouuuuu. - Metjū atkal nomainīja savu smaidu , pret smīnu.
Puisis padeva man manu t-kreklu un džinsas , tās pašas , kas man bija mugrā tajā neveiksmīgajā pēcpusdienā un nenovērsa savu skatienu no manis.
Es uzvilku džinsus , nenovelkot slimnīcas paltraku un pievērsu savu skatienu puisim , kurš bija manāmi šokēts , jo visticamāk ka gribēja mani redzēt kailāku , nekā es biju.
Es žigli novilktu kleitu un pārvilka pār galvu savu t-kreklu.
- jauki , vismaz redzēju tevi krūšturī. -
- nu fuj Metjū. -
- krūšturis ir fuj? -
- nē , bet tā kā Tu runā...-
- kā tad es runāju? -
- kā pedofīls. -
- bet es esmu pedofīls.-
Puisis saķēra mani no sēdus pozīcijas un mēs abi ievēlāmies slimnīcas gultā.
Es , protams , atrados zem viņa auguma.