》MĒS《

1⃣4⃣

- Au , sāp. - puisis vaidēja , kamēr es lēju uz viņa pušuma caurspīdīgo šķidrumu , kas pārtrauc asiņošanu.
- es zinu ka sāp , pacieties , es to daru Tevis dēļ. -
- lai man sāpētu? -
- nē , lai Tu nenoasiņotu. -
- nemuļķojies , asinis nav nekas liels.-
- ir gan.-
- nav. -
-ir. -
- nestrīdies ar mani. -
Es pārtraucu pilināt uz Metjū pušuma caurspīdīgo vielu , un veltīju viņam aizvainojošu grimmasi.
- nedusmojies uz mani. - puisis man sacīja. Es viņam neatbildēju un novērstu skatienu prom no viņa.
- nedusmojies , princesīt. -
Es vēljoprojām viņam neatbildēju.
- nu labi , Tu vari ar mani nerunāt , bet pretoties Tev nesanāks. -
Viņš pacēla mani 'līgaviņā'.
Es centos pretoties un nebilst ne vārda , bet es nespēju - liec mani zemē.-
- nelikšu.-
- nu mošķi , liec mani zemē.-
- es neesmu mošķis , mazā.-
- esi.-
- neesmu.-
- tad liec mani zemē.-
Viņš neko neatbildēja , tikai nesa mani viesistabas virzienā.
- liec mani zemē. - es viņam atkārtoju.
Viņš man atspēlējās , viņš ieleca dīvānā ar mani savās rokās.
- au. - puisis sacīja , ar rūgtumu balsī.
- sāpēja? - es sacīju ar uzvaru , ko varēja just manā balss tonī.
- Tu zināji ja ļoti sasit vēderu , iznākums var būt letāls? - pēc viņa sacītā , es momentāli nokāpu no viņa un nostājos blakus dīvānam.
- es pajokoju . - viņš man sacīja.
Es izlikos aizvainota - idiots. -
- bet savā ziņā man bija taisnība. -
- es tevi ienīstu. -
Es pagriezu puisim muguru un grasījos doties prom , kamēr viņš saķēra manu vidukli no aizmugures un ierāva mani dīvānā virs viņa auguma.
- es vēljoprojām tevi ienīstu. - es viņam sacīju , lūkojoties viņa dzidri zilajās acīs.
- es zinu , princesīt. - viņš man sacīja , un uzbruka man ar savām lūpām apvijot savas rokas ap manu augumu.
Es nespēju viņam pretoties un ar vienu savu plaukstu es aizskāru viņa vaigu , bet otru roku es izlaidu caur viņa tumšajiem , maigajiem matiem.