》MĒS《

1⃣2⃣

Tikuši tikko ārā no veikala ,  pilnu maisu ar visādiem štruntiņiem , es puisim jautāju - varbūt ieejam kaut kur pasēdēt? Kamēr visas kafejnīcas vēl nav slēgtas. -
- laba ideja , te pat ap stūri ir viena ļoti mājīga vietiņa. -
Sadevušies rokās , Metjū ar otru roku turot iepirkumu maisu , un ar otru manu roku , mēs devāmies uz Metjū iemīļoto vietiņu.
Metjū apstājās pie mājīgas stūra kafejnīciņas. Līdz ar viņu apstājos arī es.
- šeit. - Metjū sacīja un ievilka mani līdz ar viņu iekšā pa atvērtajām durvīm.
Pie mums abiem uzreiz pieskrēja oficiants , un norādīja uz brīvo koka galdiņu kafejnīcas galā un sacīja ka pēc nepilna brītiņa mūs apkalpos. Mēs abi devāmies uz mums norādīto galdiņu.
- te ir kādi garšīgi dzērieni? - es jautāju Metjū , kad ar vienu acs kaktiņu uzlūkoju puisi , bet otru biju cītīgi pievērsusi atnestajai ēdienkartei.
- šeit ir ļoti garšīga karstā šokolāde.-
- te ir kaut kādi kokteiļi? -
- Tu nedzersi neko atkoholisku. -
- bet es jau nemaz neprasīju alkoholu. Kokteiļi ir arī bezalkoholiski. -
- tad labi. Bet princesīt , te tiešām ir izcila karstā šokolāde. -
Es gribēju atbildēt puisim , kad pie mums pienāca oficiants , un mani pārtrauca - ko jūs pasūtīsiet ? -
Metjū sacīja - karsto šokolādi ar minimālu piena devu. -
Es uzticējos savam puisim , tāpēc pievienojos viņam - man tieši to pašu. -
Oficiants vien piekrītoši pamāja ar galvu un aizsteidzās un virtuves pusi.
Metjū man jautāja - tad tomēr? -
- ko tomēr? -
- pasūtīji to pašu ko es.-
- protams , kā savādāk? -
- ak Tu . -
- ko es ? -
- neko , princesīt. -
Metjū no otra galda puses piecēlās kājās , pārliecās par galdu un sakļāva kopā mūsu lūpas.
- es atvainojos , balodīši , šeit jums jūsu dzērieni. - oficiants tik vien kā mums pasniedza dzērienus un aizsteidzās prom gar cilvēku pūļiem , kas burtiski pašlaik virpuļoja pa mazo kafejnīciņu.
Es vēroju atnesto lielo krūzi , kura vēl no karstuma kūpēja , lūdz Metjū pievērsa manu skatienu sev - jā , es aizmirsu pateikt , ka te ir netikai garšīgi , bet gan arī ātra apkalpošana.-