》MĒS《

3⃣

- Mēs esam klāt. -
Mēs nonācām skaistā vietā pie ezera , kur visapkārt bija džungļi .
Mēness atspīdēja ezerā , un tas patīkami spīguļoja.
- Tu visas meitenes ved uz šejieni? -
-es jau neesmu nekāds mačo un nē , Tu esi vienīgā kuru es esmu atvedis uz šejieni. -
- es esmu izredzētā ? -
- tā varētu teikt. -
Aukstais nakts vējš ievirpuļoja man matos un es līdz ar to nodrebuļojos.
- Tev ir auksti ? -
- nē. -
Es nemāku melot. Man zobi klabēja kā traki.
- man Tev iedod savu džemperi? -
- nē , tad Tev būs auksti. -
- es izdzīvošu. -
Metjū novilka savu melno džemperi un pārvilka to man pār kaklu.
Es tikko tiku sasildīta , bet nu jau uz Metjū ķermeņa varēja manīt zosādu.
- Tev tiešām nevajag džemperi? -
- es iztikšu. -
- tiešām? -
- jā , viss kārtībā.-
- nav gan viss kārtībā. -
Es pabeidzu savu sacīto un apskāvu puisi cieši jo cieši. Nu protams cik nu es to spēju. Metjū savas muskuļotās rokas apvija ap mani un teica - tagad gan viss ir kārtībā. -
Es jutu kā viņš pasmaida.
- kāpēc Tu uzticies svešam puisim? -
- kāpēc Tu uzticies svešai meitenei? -
Iestājās klusums un es varēju dzirdēt tikai puiša sirdspukstus un vēju , kurš virpuļoja pa koku galotnēm.
- Tev nav bail no manis ? -
- kāpēc lai man būtu bail no Tevis? -
- jo Tu mani nepazīsti. -
- un kāpēc tad Tu mani aizstāvēji , ja jau Tu mani nepazīsti?-
- es nezinu , man tas likās pareizi. Es nedomājot parāvu to dzērāju no Tevis un te nu mēs esam. -
- man Tev ir jautājums . -
- nu? -
- vai es Tev patīku? -
- vai Tu to nopietni? -
- Jā. -
- kāpēc es Tevi aizstāvēju, atvedu Tevi uz nekurieni , iedevu Tev savu džemperi lai pats saltu nost un Tu man vēl jautā ? -
- labi , es padodos. -
Es pacēlu rokas augšā , itkā es būtu noziedziniece un viņš būtu policists , kuram būtu mani jāpārmeklē.
- necel rokas. -
- kāpēc?-
- apskauj mani. -
- kāpēc ? -
- vienkārši apskauj. -
Es paklausīju Metjū , apskāvu puisi un atstutēju savu galvu pret puiša plecu.
Es sajutu viņa karstās lūpas noglāstam manu kaklu.