Bīstamā Mīlestība 2

Tagadne.

Serilla.Tā sauca mani.Neparasts vārds neparastai meitenei.Īstenība es biju parasta izņemot manas acis.
Man bija melni mati un acis man bija.....violetas.
Maniem vecākiem,vecvecākiem,radiem un pārējiem bija brūnas vai zaļas acis bet man violetas.Vēl manī neparasta bija tāda kā maza rēta kura izveido zvaigsnei līdzīgu formu.
Ārsti apgalvo ka kad es piedzimu man uz vaiga uzkrita lāse un tāpēc man radās rēta bet no kurienes tā lāse radās neviens izskaidrot nevarēja.
Tagad es atrados mežā.
Es šeit ierodos kopš reizes kad māte mūs pameta un tēvs sāka dzert.
Bet tikkai šoreiz es mājās atpakaļ neiešu.

Pirmā daļa.

(Pamestā māja)

Es nezinu cik ilgi gāju bet es nonācu pie lielas mājas.Tā izskatījās pamesta.Lēnām piegāju pie durvīm un paraustīju tās.Durvis čīkstot atvērās un es iegāju iekšā.
Neviena šeit nebija.
Es nolēmu ķerties pie uzkopšanas.Pēc vairākām stundās es nogurusi atkritu dīvānā.
-Nu ko labs darbiņš.
Es pati sev teicu.
-Tagad gan es esmu izsalkusi.
Lēni piecēlos un sastingu.
Mana priekšā stāvēja ēna kura nepiederēja man.Spriežot pēc logu atrašanās vietām kāds atradās viesistabā.
-Vai šeit kāds ir?
Pēkšņi ēna sakustējās un pazuda.
Nolēmu ka man tikkai rādījas un devos uz virtuvi .Pagatavoju sev salātus un devos uz istabu.Pēkšņi ārdurvis aizcirtās.
-Dīvaini.Es itkā durvis biju aizvērusi.
Aizgāju paskatīties.Neviena nebija ne ārā ne iekšā.Nolēmu ka biju aizmirsusi aizvērt durvis un caurvējš tās aizcitra bet neviena loga tāču nebija vaļā.....
Es sajutu ka aizmanis kāds stāv.Es pagriezos un noğību.Tā arī neuzinot vai kāds tur bija stāvēja vai nē.

<Seitana skata punkts>

Es redzēju ka kāds ieiet mājās un nolēmu paskatīties kas tas ir.
Tā bija meitene kura man kautko atgādināja.Nolēmu paskatīties tuvāk un nolaidos viesistabā.Viņa uzkopa māju un taisījās iet uz virtuvi bet laikam pamanījusi manu ēnu nāca uz manu pusi.Laika domāšanai bija maz tādēļ ātri teleportējos laukā.Neko nenojauzdama viņa aizgāja.Es mēğināju vēlreiz šoreiz iegāju mājā caur durvīm bet netīšām aizcirtu durvis.Dzirdēju soļus tuvojamies man.Ātri uzlidoju pie griestiem un paliku tur.Meitene paskatījās ārā un aizgāja.Es nevarēju ilgāk tur palikt un tapēc nolidoju tieši viņai aiz muguras.Laikam viņa saprata ka kāds stāv aiz viņas jo nākamajā brīdī viņa pagriezās un noğība.