5 Brāļi Dēmoni

Bēres

Es skrēju mājās. Es zinu, ka es dzīvoju 5 km attālumā no skolas, bet man ir vienalga. Es skrēju man virsū strauji lija smagais un aukstais lietus, visas drēbes bija slapjas un dubļainas.

Beidzot nonācu līdz mājas durvīm. Smagi elpojot, bezspēkā un visu seju asarās es sniedzos līdz durvju zvanam.
Pirms es paspēju pieskarties durvju zvanam mamma atvēra durvis.
Mamma:"Ak mīļā... Nevajadzēja skriet mājās. Pēc skolas būtu atnākusi."
"Mammu.. Kā tu tā vari runāt?! Vectēvs ir miris un tu to tik viegli uztver?!"
Mamma:"E-..es nezināju mīļā.. "
Uzreiz viņa mani pagrabā un mani cieši apskāva."

Es viņu apskāvu vēl ciešāk un sāku skaļi kliegt un raudāt.

Pēc 2 stundām
Es esmu nomierinājusies, pārvilkusi sausas drēbes un sēžu mammas apskāvienos.

Negaidīti kāds piezvanīja pie manām durvīm. Es cēlos, lai tās atvērtu līdz.. Mamma:"Sēdi mīļā es atvēršu."
Kad mamma atvēra durvis manas acis papletās. Manu durvju priekšā stāvēja Suzū un Naomi. Es pielēcu kājās un steidzos viņas apķert. Es viņas cieši apķēru un man acīs sametās asaras.
Naomi:"Kšss... Viss ir kārtībā.. Ejam apsēdīsimies un tu mums VISU izstāstīsi."
Suzū:"Jā. Tu mūs tā sabiedēji kad mēs uzzinājām, ka tu vairs neesi skolā un mistiski nozudi. Mēs uztraucamies!!!"
"Jā.. Piedodiet meitenes.. Ejam un es jums visu izstāstīšu."
Es smagi elpojot un cenšoties noturēt asarās manās acīs.
Es visu viņām sīki un detalizēti izstāstīju.

Vēlāk pašā vakarā viņas devās mājās. Es no viņām atvadijos un gāju uz savu istabu. Un tā arī aizmigu nemazgājusies un neēdusi.

Šodien... Es uz skolu negāju. Jums tas šķitīs dīvaini, bet šodien ir viņa bēres. Pamosties es iegāju dušā un izmazgāju matus. Iznākot ārā mans vēders sāka kliegt, ka grib ēst. "Aizveries.. Ejam jau ejam ēst.. ". Centos uzmanīgi nojiet lejā pa kāpnēm, bet gandrīz izmežģīju potīti
Tētis:"Uzmanīgi. Šodien ir liela diena." tētis teica kā jau vienmēr ar to pašu sejas izteiksmi pokerface. "TĒT TU TO NOPIETNI?! Tavs tēvs ir miris un šo nosauc par lielu dienu itkā šis būt kompānijas sasniegums! Tu kādreiz māki uztaisīt arī citu sejas izteiksmi nevis tikai tavi "pokerface"??!" es ar dusmu pilnu seju uzkliedzu tēvam. Tēvs:"KĀ TU AR MANI RUNĀ? Vēlreiz kaut, ko tādu pateiksi būs mājās arests. Un runā Latviski!"
Nomirminu"mumubebebe". Pēc mazā strīdā gāju pa taisno uz virtuvi. "Labrīt mammu.". Mamma:"Ak labrīt dārgā.. Neņem tēvu galvā. Lūdzu brokastīs olas.". Neko neteikusi es apsēdos pie galda un sāku rīt. Ja.. Es biju tik ļoti izsalkusi. Pēc brokastīm devos uz savu istabu ģērbties. Es uzvilku melnu kleitu, melnu pūkainu jaku, melnas plikas augstpapēžu kurpes un zeķubikses. Vannasistabā es uztaisīju bizi un uzliku kosmētiku. Melnas skropstas, šampanieša krāsas acu ēnas un higēniskā lūpu krāsa ar skumju garšu... zinu tādas nav, bet vēlos, lai tāda būtu.

Sagaidīju kā mamma un tētis beidzot pakustinās sava pakaļas un sataisīsies. Kad viņi sataisījās mēs visi iekāpām mašīnā un braucām uz bērēm. Sāka līt lietus.. Pamatīgi gāza un peļķes bija milzīgas. Kad sasniedzām galamērķi es ieraudzīju, cik tur ir daudz cilvēki es gandrīz noģību.

Mēs visi sapulcējāmies pie viņa kapakmens un vēltījām viņam klusuma brīdi. Mana seja visā bija asarās tāpat arī pārējiem izņemot vienam cilvēkam... Manam tēvam, tam vienmēr pokerface. Tad es ieraudzīju, ko es nebiju gaidījusi. Piecus jaunos klases karstos puišus.

Sveiki, te lizuks_. Vēlējos pateikt padies ka lasījāt šo nodaļu. Es ļoti centos bija nedaudz grūti, bet tiku galā. Piedodiet ja šī daļa bija tāda sad. Labi līdz nākamajai reizei. Baii