5 Brāļi Dēmoni

Supries madafaka!

Es aizcirtu durvis un smagi nopūtos..
"Vaiiii... Sviests! Kas tas ir ka man visu laiku kaut kas rādās! Sems, Džeims un tagad arī vectēvs? Nē nu vispār cilvēkam neliek miera!".
Man telefons stāvēja pakaļējā bikšu kabatā kad tas novibrēja.. Bwee... Pretīga sajūta teikšu godīgi! Skatos ziņa no nezināma numura.
"Ziņa:Sveiks Stefan, ceru ka zini ka es tevi mīlu! Nodod "mīļus" sveicienus Violetai!:**". Amm ok bet es nevienu Stefanu nepazīstu... Izņemot to no tā super forša stāsta kuru es lasu "Ar dēmonu zem viena jumta".
Novibr telefons otro reizi skatos ziņa no Stellas?! Tā ir viena no  riebīgākajām meitenēm manā klasē. Nekad nevaru saprast kur viņas problēma.. Vienreiz bija matemātikas olimpiāde kur piedalījos es ar viņu. Viņa man uzsita pa labo roku, prasu kur viņas problēma viņa atbild "Tu esi mana problēma!".. Nekad to neaizmirsīšu, bet par to citu reizi! Kas tas vispār par vārdu "Stella"? Izklausās pēc zirga vārda vai kaut kā tāda. (Uzreiz sāku visām lasītājām ar vārdu Stella! Neuztveriet šo nopietni un neņemiet to pie sirds, jo nav svarīgi tas, ko domāju es kkāda random babene no wattpad!).
Stellas ziņa:"Džeims ir mans.. Un tūlīt arī būs pārējie! It īpaši tie seksīgākie.. Sems~ un Ēriks~~.".
Tas nav uz labu! Man viņiem jāpalīdz.. Viņa jau esot dabūjis Džeimsu?! Kāpēc es par to tā uztraucos?? Varbūt tomēr.. Nahhh pff not possible!
Nezinu kādēļ, bet mani moka greizsirdības sajūta. Es viņai neatdošu SAVUS puišus! Sakot to es uzsitu pa mammas super dārgo vāzi. "Bļe nu kāpēc man tā neveicas?".
Mamma:"Ko tu teici? Izvēlies vārdus ar kuriem runā!".
"*Murminu*:Ja es jau nebūtu izvēlējies vārdus ar kādiem runāt tad es vispār nerunātu!".
Mamma:"Ko tu teici? Skaļāk lūdzu!".
"Es teicu PIEDOD PAR VĀZI! Vai tā jau labāk vai vēl projām mani nedzirdi?". Es pasmīnēju un uz sejas radās neveikls smaids mēģinot noturēt smieklus, kad mamma uzmeta lūpu un parādīja man vidējo. "Nē nu vispār... ".
Sapratusi ja ilgāk te uzturēšos mana oma būs sabojāta pa visam. Skatos ārā pa logu redzu ejam tēti, izeju ārā gribēdama uzzināt, ko viņš dara.
"Hey tēt? Ko dari?".
Tētis:"Neko īpašu taisījos kaut kur braukt. Tu jau izmācījies?".
"Jāaa? (Ne.. Ups). Klau drīkst braukt tev līdzi?".
Tētis:"Nē.. Laikam tev nevajadzētu. Tev būs garlaicīgi. Tas ir, ja vien gribi mācīties un vēl vairāk uzzināt par kompāniju?" uzsmīnēja un skatījās uz manīm ar cerību pilnām acīm. Bet protams pokerface.
"Nain!". Es ātri pagriezos pa 180°  uz papēža un ieskrēju atpakaļ mājā. "Ak vai.. Tas bija tuvu. Vēl nedaudz un mana diena vispār būtu pa galam, pietika jau ar šī rīta "gardo" kafiju! ". Es paņēmu rokās savu telefonu un uzzvanīju Suzū.
"Heyy! Ko dar?".
Suzū:"Mēs te ar Naomi gribējām iet uz "Pink lady caffe" vai spēļu zāli.".
"Nē normāli! Un mani nepaaicināsiet ja? Es te mirstu aiz garlaicības a jūs izklaidējaties!"
Suzū:"*raustīga balss* Ehh.. Uhh..ko?! Nemūžam! Es tev kā reiz gribēju zvanīt!".
"A nu sk (jā protams ka gribēji!  Tava balss jau visu priekšā man saka!). Ko plānojat darīt pēc tam?"
Naomi:"Bijām domājušas iet uz klubu, bet mēs tevi pazīstam.. Tev nepatīk dejot, it īpaši lēnās dejas.".
Njaa lēnās dejas.. Patiesībā VIENMĒR esmu gribējusi ar kādu dejot lēno deju, bet neviens nekad neuzaicina.
"Huh..a es aizdomājos. Viss kārtībā es arī iešu uz klubu!".
Suzū:"Super! Būsim pakaļ tev pēc divarpus stundām!".
"Labi čau."
E

s noliku telefonu uz plauktiņa no kuras nositu nost vāzi.
Es uzgāju augšā uz savu istabu, lai uzmeklētu kaut ko skaistu ko ģērbt mugurā. Izvilku no skapja pirmo ko redzēju, kaut kādas zeķubikses, svārki un krekls ar garām piedurknēm. (Mm... Paskatoties uz to no augšas man liekas ka esmu piemeklējusi sev drēbes bērnudārza frīku karnevālam! Ak Dievs... Un kā es katru dienu izskatos ejot uz skolu?? 😮). Paņēmu šo pretīgo komplektu un iemīcīju to skapja dziļākajā un tumšākajā stūrī kur visticamāk stāv 5 gadus veca sviestmaize. (Kas vispār ir pa gadalaiku? Ko es te murgoju? Vienkārši atrodi drēbes! Kāds muļķīgs jautājums? Man šķiet diezgan loģisks. Nestrīdies ar mani es tevi uzturu pie dzīvības barojot. Un es tev dodu normālu dzīvi un domāt spēju, bez manis tu šeit nestāvētu un būtu jau sen uzvilkusi tās frīkainās drēbes! You know, good point!). No skapja paņēmu melnu ādas jaku, asins krāsā kleitu ar mežģīnēm, ādas krāsas zeķubikses un baltas botas ar augstu zoli. "Nu tad beidzot apģērbs kas neatgādina 5. klasi un neparāda manu nūģīgo pusi!" (gālvā rēķina ķīmijas formulu.. 🔧✔️➖✖️💹💥 ERROR 402). Apģērbos, iztaisnoju matus, uzliki nedaudz kaut kādu sazin kādu kosmētiku un biju gatava. Izņēmu tel... (es to atstāju lejā -.-). Es uzmanīgi nogāju lejā pa kāpnēmu un no plauktiņa paņēmu telefonu. (Kādam beidzot jāsaslauka tā vāze 😤). Atradu kontaktos Suzū numuru un pizvanīju.
"Čau, klau kur esat?
Suzū:"Yo! 😂 drīz būsim klāt esam pie pēdējā krustojuma! Sarkanā gaisma deg jau.. Ehh k4 4ever?!"
"A nu labi. Es tad jūs ārā gaidīšu."
Ieliku telefonu kabatā pie maka un gāju ārā. Redzu ka tētis iebrauc pagalmā no tikšanās.  (Bāc..es takš pat nepaprasīju vai drīkstu kaut kur iet.)
"Tēt!"
Es paskrienu viņam pretīm pilnā rīklē kliekdama.
Tētis:"Čau Nikol e-.. Kas tev ir mugurā?!".
"Tev nepatīk? Es centos beidzot neizskatīties kā bērns! Es gribēju pajautāt vei drīkst iet izklaidēties ar Suzū un Naomi?"
Tētis:"Tādā paskatā nekur!"
" Nu ir nedaudz par vēlu, jo viņas pēc minūtītes jau būs.. He.. Heheh."
Tētis:"Labi, bet izmācījies?"
"Ehh.. (Tu jau to prasīji šodien!) jā protmas. Un tu jau tao šodien man praīji. "
"Ja? Nu tad labi. Vari izklaidēties, uzredzēšanos Nikol." un iegāja iekšā mājā ar savu pockerface.
"Dažkārt man šķiet ka mana mamma nenojaušot pārgulēja ar robotu.."
Dzirdu ar vienu ausi ka brauc mašīna ar ļoti lielu ātrumu, noteikti Naomi. Izgāju cauri sētas vārtiem kur jau bija apstājusies spoži, tumši zila mašīna kurā ateadās Suzū, Naomi un PUIŠI?
"*Čukstot kliedzu*NAOMI,SUZŪ! Man likād ka šis ir meiteņu vakars!".
Suzū un Naomi:" Surprise MADAFAKA!".
(Gudrītes. Uztaisa man pārsteigumu a kur, lai es tagad sēžu?!).
Deimians:"Sveika Nikola! Kāp tin iekšā!"
"Haha Deimian zinu ka tu zini ko domāju.".
Deimians:"Always *wink*!"
Džeims:"Nikola redzu ka nav kur sēdēt, nāc man klēpī! " teica smaidīdams.
(Hell nah bish! Nothing personal, bet man nepatīk ka rēgojies manā istabā).
Matju:"Nē.. Tu zini ka tev būs ērtāk man klēpī.".
Suzū:"Mhhhh!" viņa norūca. (ārprāc! Dari tā Suzū, savaldi savu veci!).
Ēriks dzirdējis Suzū rūcienu pat neuzrošinājās ierunāties. Tomēr.. Ēriks:"Princess! Nāc man klēpī no maniem čukstiem tu jutīsies labi.".
Naomi uzpieda kaut kādu pogu pie beņķa kas lika tam ātei nokriat lejā ar visu Naomi un Ērika ceļiem.
Naomi:"Upss~ šķiet ka sēdēšana tev klēpī vairs nesanāks."
Deimians tik iespējās.
(Kāpēc visi viņu piedāvājumi šķiet tik vilinoši?).
Sapratu, ka kaut kā trūks es pskatījos kārtīgāk un redzēju Semu tur sēžam iespiestu pa vidam.
"Sem... Ak tu manu nabadziņ!😂"
Sems uz mani paskatījās un pacēla vienu uzaci:""Manu?""
"Eh.. Hehe.."
Deimians:"Viņš ļoti ļoti grib, lai tu sēdi viņam  klēpī un vēl viņš domā ka tavs dibens izskatās labi tajā kleitā."
Sems:"Dagh! Aizveries vai arī es tev zobus izsitīšu vienu pēc otra!".
Es ļoti nosarku,  man palika karsti, šķiet temperetūra arī ļoti strauji uzscēlās. Runājkt par celšanos redzēju ka mazmazītiņš aplis spiežas cauri viņa džinsām tur kur kājstarpe. Pacēlu uzaci un ismējos.
Naomi:"Nu tu kāpsi iekšā vai nē?"
"Ā jā, sorry!"
Es kaut kā iekāpu iekšā un iesēdos Deimianam klēpī, viņš ievlka manu smaržu..dīvaini. Viņš mani pabīdīja tālāk uz ērika klēpi, viņš mani cieši apskāva un am ausī iečukstēja:"Es tevi bienmēr sargāšu Princess..".
Tad viņš mani pabīdīja un nu es arī iesēdos Sema klēpī.
"*Čukstus* Nu tad beidzot!".
Šķiet ka viņš to dzirdējis sāka mani bīdīt tālāk. Es ieķēris viņa biksēs un neļāvu mani bīdīt. Viņš strauji mēģinājā pārmest uz Matju klēpi, bet rā rezultātā as attaisīju viņa bikses un kaut kā novilju līdz ciskām.
"Omg es.. Uuu neskatos!".
Izmisumā es ar elkoni ieitu pa viņa slveno seksa dēmona mantību.
Sems:"Gha! Skaties ko dari!".
"Pats vainīgas!"
Sems uzvilka atpakaļ bikses,tās aiztasīja. Redzu ka gribēja, lai eju citur sēdēt, bet viņa vēlmi ignorēju un paliku tur pat.
Sems mani cieši, jo cieši piepieda mani pie sevis tā ka man aizsitās elpa.
Sems:"Tā bija interesanta reakcīja." iečukstēja to man ausī un viegli iekoda auss ļipiņā.
"Rrrr!".
Suzū:"Amm... Izlikšos ka to nedzirdēju, labi braucam!"
("Rrrr"? NOPIETNI! Kas tas bija?! Tā dara tikai nogribējušās skolnieces un tāda es noteikti neesmu!)

Sveiki mīļie te Lizete! Noteikti pamanījāt ka jauna daļa nauv bijusi vesalu gaismas gadu! Tādēļ uzrakstīju šo tik garu cik bija manos spēkos. Noteikti domājat ka esmu slinka un dādēļ nerakstu, bet nē. Vainīga ir skola un basketbols. Es vienkārši neesmu spējīga dažreiz apvienot basketbolu ar mācībām, un NĒ pamest basketbolu nav nekāds risinājums. Es, mani vecāki un trenerīte lepojās ar mani un nevēlos to visu izmest ārā. Un manas pūles basketbolā izskatās ka nav bijušas velti. Dabūju bronzas medaļu starpskolu spēlēs un tiku spēlēt Jr.NBA. Ceru ka manj saprotat. Labk līdz nākamajai reizei, ar ļubestību lizuks_. BAII