5 Brāļi Dēmoni

Uzvarētājs

"Sarunāts!" es ar prieku un pārliecību attiecu Semam.
Es ar Semu taisījāmies kāpt uz platformas, taču Sems mani pacēla līgaviņā un uznesa mani augšā uz platformas.
"AAAA, Sem, ko tu dari?!" es spurināju kājas un cieši pieglaudos pie viņa ķermeņa.
Sems:"Vai tad tu neredzi? Es tevi nesu.". Sems maigi uzsmaidīja un piespieda mani sev tuvāk ieelpojot manu smaržu. (Ooo jaaa, sviedri).

Kad Sems mani uznesa augšā, es negribēju, lai viņš mani liek nost, es gribēju šādi tikt nēsāta viņa rokās mūžīgi. (Viņš tik labi smaržo, viņa rokas ir tik spēcīgas, sajūta, ka mana resnā pēcpuse ir kā spalviņa!)

Viņš mani nolika zemē, uzsmīnēja un kamēr es biju iegrimusi domās par viņu, viņš aizskrēja pie aparāta un uzsāka spēli bez manis.

Mani pārņēma dusmas:"Ak, tu sīkais pirdak! Tev no manis buču neredzēt!". Vēl nekad tā nebiju skrējusi kā tagad, lai tikai paspētu pieslēgties spēlei. (Nu izņemot to reizi, kad man pakaļ dzinās Andru.)

Cīņa starp mums bija intensīva un kaisles pilna, varēja redzēt, ka nošaujam ar prieku acīs. Džeims un Deimiens stāvēja malā un apbrīnoja mūsu cīņas sparu, uzmundrinot mūs ar saucieniem.
Suzū kaut kur vazājās ar Matju, tāpat kā Naomi ar Ēriku. Viņi pievienojās spēli skatīties tikai uz beigām, lai noskatītos sīvo cīņu.
Daudzu acis skatījās uz mani un Semu. Nu.. Drīzāk jau uz Semu, jo seksa dēmonu nevar salīdzināt ar Zemes kārtējo kartupeli.

"Tu ar roku tūlīt tai skolotājai barosi tos krītiņus, ja turpināsi spēlēt kā mana ome!" es iesaucos ar nicinošu un cirķinošu nolūku.
Sems:"Hm.. To mēs vēl redzēsim. Tu labāk sāc gatavot savas lūpas.. *nočukst* vēlams abas.." viņš atbildēja ar lielu pārliecību, viņa acis iemirdzējās emeralda zaļā krāsā un viņš nolaizīja savas lūpas.
"A-a-..abas?",es nosarku un saliku savas kājas kopā un izdvesu mazu, nomanāmu smilkstu. (Ak Dievs, ak mans mīļais Dieviņš. Palīgā.)

Vienīgais, kurš šo bez manis 'dzirdēja' bija Deimians, viņš uzsmīnēja un pielika pirkstu priekšā mutei:"Kššš, mh hehe.".

Tuvojās spēles pašas beigas, burtiski pēdējās 20 sekundes. Suzū un Naomi sauca manu vārdu:" Nikola! Nikola! Samal viņu!". Pārējie puiši protams, ka fanoja par Semu.

5., 4., 3., 2., 1...

Ēriks:"Paskaties...neizšķirts.".
Matju:"Neticami.."
Zālē iestājās kapa klusums. Visi bija apmulsuši, jo neviens īsti šādu iznākumu nebija gaidījis, it īpaši jau es. Es-master pro pieredzējis spēlētājs. (Nu varbūt jau nedaudz pārspīlēju😅)

Es biju visa slapja, nosvīdusi, takā tikko no dušas būtu izlīdusi. Es pagriezos un paskatījos uz Semu, viņš stāvēja pilnīgi nekustīgs, no viņa tecēja sviedri, bet tas skaistais, burvīgais mirdzums acīs bija pazudis.
"S-Sem.?" es izdvesu izpūšot dziļu elpu.
Sems:"Tas nekas, es jau tikai ļāvu tev uzvarēt.". Uz viņa sejas uzplauka mazs, cute smaidiņš (ughhh, tik seksīgi, it īpaši kad spīd viņa ilknīši!)

Naomi:"Nu ko.. L-laikam izklaide ir beigusies. Varbūt dodamies?"
Suzū:"Jā, šodienai pietiks. Paņemsim pa ceļam picu!".
Matju acis iedegās un mute sāka ūdeņot:"Picaaa..". Suzū izstiepa savu roku un pabužināja viņa mīlīgos, melnos, pufīgos matus. Kad viņa laida lejā savu roku, Matju to sagrāba un ielika savā:"Ejam ēst!" viņš maigi uzsmaidīja.
Džeims:"Ouuu, interesants pavērsiens.. Sajūta, ka esot uz Zemes un dzīvojot kā cilvēki, mēs maināmies.. Bet jautājums ir, cik ilgi mēs šeit vēl varam palikt?"
Deimians nokāra galvu:"Nezinu, gan jau laiks rādīs..".