5 Brāļi Dēmoni

Velns

Redzēju Sema raižu pilnās acis. Es pieskrēju pie viņa un apķēru viņu, cik cieši vien varēju, redzēju kā viņš pasmīnē un atgriežas atpakaļ pie sava dusmu pilnā noskaņojuma. Andru izberzēja kārtīgi acis, lai pārliecinātos, ka nav akls un paskatījās uz mums. Andru:''K-..Kas tu tāds? Ej prom no manas Nikolas!''. Sems:''Tad tu esi tas krāns, kas mēģināja nodarīt pāri Nikolai ja?''. (Krāns? Haha nja... laikam jau viņš ir riktīgs krāns.). Andru:''KO? Nodarīt pāri? Es tikai gribēju parādīt, ko es jūtu pret viņu.''. ''Nodarot man pāri un mani pārbiedējot gandrīz līdz nāvei! Un es teicu NĒ!''. Varēja redzēt, ka Sema nervi vairs neturēja un viņš no sevis izlaida zvēru. Viņš metās virsū Andru un viņu sita ar kulakiem. Andru sita pretī un spārdijās.. man no viņa smiekliem palika bail. Andru:''HAHAHAHAHA! Viņa ir mana!''. Sems:''Tā jau man likās... tu neesi cilvēks.. TU esi kārtējais velna minions!'' viņa zobi sasitās kopā un viņš rūca. Andru:''Nu tad beidzot ''pretty boy'' saprata. Es jau baidījos, ka man būs jāmaina sava forma~.''. (V-..viņš ir velns..? Tas vispār bija īstais Andru vai viņš vienmēr ir tāds bijis? Pag... Ir dēmoni un nu ir arī VELNI?!). Sems:''Beidz pļurkstē un cīnies gļēvuli, lai tevi varu aizsūtīt atpakaļ un pekli!''. Andru izvilka ieroci un mēģināja iešaut Semam, bet Sems viņam izlauza labajai rokai kaulu tā ka tas izgāja cauri ādai. Andru:''Ahhh! Tu s*ds! Man pietiek!''. Ap viņu sāka apkārt spīdēt sarkana gaisma. Viņa ādā palika asins sarkana un mati balti. Viņa rokas bija klātas tetovējumos un roka sadzija. Sems:''Ak tad tā mēs spēlēsim šo spēli ja~?'' viņš sāka smīnēt. Andru uz viņu sāka šaut, cik varēja. Tikmēr Sems izvairījās no katra šāviena, viņš tik ātri skrēja, ka viņu pat vairs nevarēja redzē. Sems parādījās Andru aiz muguras un viņam iespēra pa ceļu locītavas vietu. Andru:''GHAA!''. Sems:''Ha par lēnu!. Bet Andru nebija tik lēns kā Semam likās. Andru pagriezās un ielika pistoli Semam mutē. Andru:''Tā..tā..tā.. Ko man ar tevi darīt? Nebūtu interesanti tevi te tā vienkārši nogalināt, vai ne?''. Sems:''Ej elle!''. Andru:''Haha! Kāda sakritība.. Es tur dzīvoju.''. To teikdams viņš pacēla roku un pārvilka ar nagiem pār Sema krūtīm. Kaut kas Semā pamodās. Ap viņu sāka mirgot zaļa krāsa, bet, ko es nebiju gaidījusi bija tas, ka Sems sagrauzīs pistoli mazās drupačāš. Andru:''K-.KO?!''. Sems skrēja virsū Andru un paķēra viņu ai krāgas un sāka viņu dauzīt pret mājas sienu. Andru viņam iesita ar kulaku pa... jūs paši saprotat, tādejādi atbrīvojoties no Sema. Sems:''Nikol.. Aizgriezies un lūdzu neskaties.''. Es nesaprtu kādēļ tādēl turpināju skatīties.Mani pārņēma ļoti lielas bailes sejūta un nejau no Andru, bet gan no Sema. Viņa ķermenis sāka pārveidoties.

Kāds pēkši aizsedza man acis. Es sāku sparoties. Deimians:''Neuztraucies tas esmu es Deimians. Neskaties.". Kaut kas man lika klausīt viņa teiktajam tādēļ es neskatijos. Es dzirdēju kā Sems sit Andru. Džeims:"SEM! PIETIEK!''. Sišana apstājās un viss, ko varēju dzirēt bija kā Sems elso un mēģina nomierināties. Ēriks:''Mierīgāk draudziņ. Viss kārtībā.''. Sems:''Aiz-veries..''. Mattju:''Paskat tu pat esi zaudējis savu maskēšanās spēju.''. (Maskēšanās spēja? Ko viņš ar to domāja?). Deimians:''Tā ir spēja kas mums liek izskatīties pēc cilvēkiem.''. (Pag ko..viņi neizskatās kā cilvēki? Ka tad viņi izskatās?). Deimians:''Kā dēmoni.''. Matjju saprasdams  par, ko mēs runājam paņēma mazu pudelīti:''Nu ne uz ilgu laiku. Še Sem izdzer šo.''. Sems izdzēra nezināmo šķidrumu un gaiss palika vieglāks un es jutos drošāk. Deimians noņēma no manām acīm roku. Es paskatījos apkārt un viss, ko es rezju asinis un atliekas no ieroča, paša Andru nebija. Ēriks:''Princess nāciet mēs jūs pavadīsim līdz mājām.''. Es tikai pamāju ar galvu un mēs gājām uz manām mājām.

Kad nonācām pie manām mājām bija jau 21:50. ''Paldies, ka pavadījāt mani līdz mājām...''. Džeims:''Jebkurā laikā miss.''. ''Sem.. Paldies..''. Es centos paskatīties Semam acs, bet viņš tās aizvēra. Mattju uzsita Semam pa muguru:''Sem priecājies tu izdarīji labu lietu!''. Sems:''Gahh! *čukstot* ak tad nogalināt ir laba lieta?!''. Sems to sakot saķēra savu skrāpējumu. Ēriks:''Uff..Izskatās sāpīgi. Es tev vēlāk uzlikšu pārsēju.''. ''Pārsēju? A.. Vurbūt ienāciet iekšā un tepat varu uzlikt pārsēju.''. Džeims:''Nikola.. Tev vai tad vecāki nav mājās?''. ''Aii... Nu es domāju, ka viņi sapratīs.''. Es ielaidu puišus mājās un aizvedu Semu uz virtuvi, jo tur man stāvēja aptieciņa. Es to atvēru un izņēmu plāksterus, pārsējus un ūdeņrāžpārskābi. Sems novilka savu ''vesti'' un stāvēja ar pliku augšu. Viņš stāvēja ar taisnu muguru un izsplestiem pleciem itkā cenšoties parādīt,cik viņš vīrišķīgi izskatās, bet kā viņš redzēja kā es tuvojos ar udeņrāžupārskābi rokā viņš sarāvās un izrādīja pamatīgas bailes. ''Hahah! Tev bail eh?''. Sems:''PROTAMS! Tas pat sāp vairāk nekā kad ieskrāpē.". ''Nja.. es varu piekrist, bet tu taču negribi, lai tev tu iekaist un sastruto?''. Sems:''Ne~..." teica viņš rādīdams kucēna acis.(Ja tās vispār var nosaukt par kucēna acīm..). "Tā nedaudz sāpēs..''. Sems:"Haha.. smieklīgi.''. ''Ir jau ar..haha!''. Es sakopu Sema brūci un mēs abi apsēdāmies. Sems:''Klau..par to, kas ārā notika.. es-''. ''Nē..nē.. Es saprotu. Tu izdarīji to kas tev bija jādara.''. Sems:''Khm.. Labi.''. ''Klau Sem? Vēlreiz paldies, ka izglābi mani.''. Sems:''Man takš ir jāsargā mana mīļ-..ā.''. (MĪĻĀ!? Omg omg omg! Uhh....) es nosarku. Sems piecēlās un gāja pie brāļiem. Es viņam sekoju un dzīvojamajā istabā stāvēja mani vecāki ar dusmīgām sejas izteiksmēm. "Mam, tēt?! Es varu paskaidrot.''. Mamma:''Nav vajadzības Nikol. Tavs draugs Džeims jau visu izstāstīja.''. ''A.. nu tad labi.''. Matjju:''Pag reku mana jaka!''. Mattju ieraudzīja savu jaku un uz tās norādzija ar pirkstu. Tēvs:''Ko?''. Ēriks saprastdams, ka man var būt nepatikšanas uzsita Matjju pa galvu:''Tava jaka? Tava jaka ir mājās. Mattju:"Ko? Tā ir mana ja-..!''. Sems pielika roku priekšā viņa mutei:''*čukst* Aizveries.''. ''Mattju? Tā ir Suzū jaka LOL.''. Mattju:''K.... Aaaa jā pareizi.''. ''Hahaha.. Njā vēlreiz paldies puiši. Labi tiekamies rīt skolā?''. Džeims:''Labi Nikol. Atā. Un vēlreiz piedodiet Nikolas vecāki par traucējumu.''. Mani vecāki tik vien pakratīja galvu. Es apskāvu Semu (SAVU vecāku priekšā?!) un tad arī viņi gāja prom.

Čau mīļie te lizuks_ ! Paldies, ka lasijāt šo nodaļu. Varbūt ievērojāt, ka šī ir nedaudz īsāka, bet tas nekas. Nākamā nodaļā visticmāk būs sestdien vai svētdien. Labi līdz nākamaji reizei. BAII