5 Brāļi Dēmoni

Mana dzimšanas dienas ballīte;)

Prienāk rīts un noskan modinātājs 10:30. Es knapi atveru acis un jūtu milzīgas sāpes. "Auuu.. Nopietni, tā piere?" es ar sarūgtinājumu sejā teicu. Es izkāpu no gultas, iekāpu savos krokšos un devos uz vannasistabu. Es nomazgāju seju, izmazgāju acis un kārtīgi iztīrīju zobus reizi pa 100 gadiem. Aizmirsusi pārvilkt mājās drēbes es devos lejā un sāku gatavot uzkodas. (Tā.. Ko es gribēju taisīt? Sākšu ar grūtāko. Rosols.). Kad pabeidzu gatavot lielāko daļu uzkodas bija 15:15. Tagad bija tikai jāgaida kad atbrauks Naomi un Suzū un.. Diāna? Kamēr gaidu viņus es UZMANĪGI uzkāpu augšā, pa kāpnēm un aizgāju uz savu istabu. Ieejot istabā es atvēru skapi un pie tā stāvēju vismaz ir 10 minūtes cenšoties izdomāt, ko vilkt. (Hmm.. Kas varētu patikt Semam? PGA KO? Kādu sviestu es te dzenu? Bet nopietni.). Es uzvilku baltu "crop-top", zaļas iespīlētas džinsas un baltās kedas un ieliku savus mīļākos auskarus. Es izķemmēju savus matus un atstāju tos vaļā, uzliku nedaudz kosmētiku, skropstu tušu un zemeņu garšas lūpukrāsu. Dzirdēju kā pie manām mājām piebrauca mašīna. Es paskatījos pa logu un redzēju Naomi ar manu dzimšanas dienas kūku, Suzū un.. Tā laikam ir Diāna? Es ātri, bet UZMANĪGI noskrēju lejā pa kāpnēm un atvēru durvis pirms Suzū paspēja nospiest durvju zvanu. Suzū:"ČAU! Daudz laimes dzimšanas dienā mīļā!". Naomi:"Jā čau! Daudz laimes dzimšanas DIENĀ...! ". Naomi gandrīz nometa kūku, bet labi, ka es biju tieši viņai priekšā un noķēru. "Liels paldies meitenes! Nāciet droši iekšā.". Mēs visas iegājām mājā un es noliku kūku uz galda. Naomi:"Nāc Diāna.. Iepazīstināšu tevi ar savu labāko draudzeni Nikolu!" Naomi teica Diānai ar lielu smaidu uz sejas. Diāna:"Sveika. Esmu Diāna kā jau noprati priecājos iepazīties." Diāna ar lielu nedaudz biedējošu smaidu teica. "Sveika. Paldies, ka ieradies un man ar ir lies priekš iepazīties.". Es pavadīju Suzū un Naomi līdz virtuvei un ar viņām pabeidzām pabeigt uzkodas. Kad bija 16:45 mēs bijām visu pabeigušas. Suzū ieslēdza mūziku un sāka jau dejot. Jāsaka godīgi.. Viņa ir briesmīga dejotāja. Mēs ar Naomi stāvējām malā un ar lielām sāpēm vēdarē ņirdzām. Naomi uzsāka ar mani sarunu :"Kādēļ.. Tu uzaicināji puišus?". "Nu.. Man baigi gribējās, nu vienkārši tā pat vien. Kādēļ prasi?" es jūtu kā uz manas pieres sāka rasties sviedri no šī jautājuma. Naomi:"Neizvairies no jautājuma.. Un es jautāju, jo man interesē.". "Labi es tev pateikšu.. Tikai ejam aiz stūra.". Mēs aizgājām aiz stūra un es viņai pateicu. "Nezinu vai tu esi vai neesi ievērojusi, bet.. Man patīk.. Sems..". "Ak. Mans. DIEVAS! Tev viņš patīk?!". "Jā, bet kššš! Es negribu, lai viņš zin.". Naomi:"Nu beidz... Viņa tā pat pagaidām te nav. Bet anyways, lai veicas!". "Haha.... Jā."
Uzreiz pēc sarunas beigšanās noskanēja durvju zvans. Es aizskrēju līdz durvīm atvēru tās un ieraudzīju puišus. Kad redzēju Semu.. Viņš tik labi izskatījās, viņa smaids viņa drīzūra bija vienkārši perfekts! "Oh.. Um. Čau nāciet iekšā.". Matju:"Čau Nikola! Daudz laimes dzimšanas dienā!" viņš man iedeva lielu apskāvienu. Ēriks:"Sveika, princes! Cik tu labi izskaties. Priecīgu 16 dzimšanas dienu! ".
"Hihi.. Paldies.". Džeims:"Sveika Nikola! Skatos ļoti centies, lai māja izskatās labi. Un tev tas ir arī ļoti labi sanācis. Priecīgu dzimšanas dienu!" viņš ar lielu smaidu teica un mani cieši apskāva. "Paldies Džeims, bet lūdzu atlaid... Es nevaru paelpot!". Deimiens:"Sveika.. Sveiciens tavos saldajos 16!". "Paldies ^^". Un nu visbeidzot Sems.. Sems:"Čau..um.. Daudz laimes dzimšanas dienā i guess..". Neizklausās pārāk priecīgs. Es viņu cieši un negaidīti apķēru. Es viņu gandrīz nogāzu gar zemi. Sems:"Aghh... Nopietni?". "Jā? Nāc iekšā.". Kad puiši ienāca iekšā mājā pirmā lieta, ko viņi darīja bija, aizskrēja pie ēdiena un visu pēc kārtas stūķēju iekšā māgā. Mēs visas četras meitenes malā stāvējām un tikai rēcām. Visas:"Hahahah... Akd es nevaru man jau sāp vēders!". Sems:"Ko jūs tā rēcat?". "Jūs esat smieklīgi!". Sems:"Mēs neesam smieklīgi.Mēs esam badā!". Matju:"Viņas vismaz smejas un viņām ir jautri.". Sems:"Aizveries Matju!". Ēriks:"Nu beidz.. Es tāpat redzu, ka tev nāk rēka!". Sems:"Pff nē.!" viņš nedaudz nosarka paskatoties uz mani un redzot kā es smējos. Kad puiši bija paēduši es viņiem un Diānai izrādīju māju. Es ar vienu aci skatījos uz Diānu un redzēju kā viņa grāmatās gar mantām. "Um.. Diāna? Palūgšu neaiztikt to.. ". Diāna:"Ā.. Jā piedod.. ". Kad pabeidzu izrādīt māju mēs gājām ārā pie baseia. Ārā bija samērā karsta diena tādēļ visi novilka drēbes un ielēca baseinā, tā skaitā arī es. Es ielēcu basēnā, kad pēkšņi Matju mani paņēma uz pleciem uz Sems paņēma Suzū uz pleciem. Tā mēs "kāvāmies" baseinā. Suzū nokrita no Sema pleciem, es uzkritu uz Sema un Matju uzkrita virsū uz mana di..-..dibema.. "GAHH!". Matju:"Ak Dievs piedod!". "Nē, nē vis ir kārtībā.!". Pēc brīža atjēdzos, ka esmu virsū Semam. "Oh.. Um piedod.. Ha.. Ha..ha.. ". Es uzsmaidīja ar šķību smaidu. Sems:"Hehe.. Tev viss kārtībā?" viņš ar ķircinošu smaidu teica. "Jā man viss labi.. Umm... Es tevi nenoslīcināšu?". Sems:"Pfff protams, ka nē.". Es no viņa nokāpu uz mēs visu turpinājām "spēlēties" baseinā. Kad visi izkāpām no baseina un bijām nožāvējušies mēs gājām iekšā. Suzū dejoja ar Matju un Naomi ar Ēriku. Tikmēr Diāna sēdēju un runāja ar Džeimsu un Deimienu. (Bet pag.. Kur tad ir Sems?) es uzgāju augšā uz otro stāvu un redzēju Semu skatāmies ārā pa logu ar nomāktu seju. "Sem.. Tev viss kārtībā?". Sems smagi nopūtās un neko neatbildēja. Viņš atvēra logu u izkāpa pa to ārā. Sems:"Tu nāksi?". " Uz kurieni?". Sems:"Uz jumta.?". "Tu traks esi?! Janu tu vai es nokrītu?". Sems:"Tak nomierinies. Es tevi uzmanīšu." viņš uzsmīnēja parādot savus baltos un asos zobus. "Nu.. Labi, bet apsoli, ka neļausi man nokrist..". Sems:"Neuztraucies es apsolu.". Viņš pasniedza man savu roku un es to satvēru. Viņš uzkāpa uz jumta un es viņam sekoju. Man nebija pietiekami daudz spēka, lai pati pievilkos tādēļ Sems mani uzcēla. Viņa katrs pieskāriens ir tik maigs.. Viņš apsēdās uz jumta un vēroja debesis, es darīju to pašu. Sems:"Es nebiju domājis, ka cilvēku pasaulē ir tik skaista. Vēl projām man liekas, ka cilvēku pasaule ir nedaudz stulba.. Es nemaz negribēju doties uz cilvēku pasauli, bet es nenožēloju, ka atnācu.". "Kādēļ tev mūsu pasaule liekas stulba? Kāda ir atšķirība starp mūsu pasaulēm?". Sems:"Mūsu pasaulē ļoti atšķiras no tavas. Mūsu pasaulē ir maģija debesis uz vakara pusi ir savādākā krāsā, bet mūsu pasaulē valda karš. Bet jūsējā nē. Man šķiet dīvaini un neticami, ka tas ir iespējams.". "Nu jā tu tā uz to visu skaties.. Nevar nepiekrist.". Pēc šīs mazās sarunas iestājās klusums. Es izdomāju viņam piebīdīties tieši blakus, jo es apsēdos samērā tālu. Kad es sāku bīdīties es paslīdēju. Par laimi Sems mani noķēra. Viņš mani cieši turēja piespiedīs mani pie sava vēdera.(Viņš ir tik ļoti stiprs..). Es redzēju kā viņa acis sāka mainīt krāsu un kā viņa rokas trīc. "Sem.. Vai tev vajag enerģiju?". Sems ar šoka izteiksmi sejā ievilka ātru, bet dziļu elpu. Sems:"J.. Jā.. Bet nevajag.. Ņemos netērē savu enerģiju.!.". Sems aizvēra acis un mani turēja. Es satvēru viņa galvu un viņu noskūpstīju. Viņš atvēra acis un ar apjukumu uz mani skatījās. Es nejutos vārgāka, tas nozīmē, ka viņš no manis nepaņēma enerģiju. "Sem. Ļauj man dot tev savu enerģiju.". Sems pakratīja savu galvu un mani sāk skūpstīt. Viņa lūpas ir tik maigas.. Viņš pats apgūlās uz jumta un es uzgūlos viņam virsū. Es jūtu kā viņa rokas palikās ap manu vidukli. Es jūtu kā jo manis pazūd enerģija, bet man bija vienalga, jo es šo brīdi izbadīju.

Sveiki, mīļie! Paldies, ka lasījāt šo nodaļu. Kā redzat šī nodaļa ir samērā daudz garāka nekā pārējās manas. Tas tādēļ, ka ir maza iespēja, ka šodien būs vēl viena. Nebūšu mājās=navs interneta
Līdz nākamajai reizei! Baii!