5 Brāļi Dēmoni

Sems atveras

Pamostoties es redzēju gan Suzū un Naomi sev blakus. Es paskatījos telefonā un bija 12:28 dienā. "Ak vai... Es tik saldi gulēju!". Suzū:"Kuš Andersone! Es vēl guļu." ar saviebtu un miegainu sejas izteiksmi noteica viņa. Es paskatījos pa labi uz man blakus guļošo Naomi. Es uzsmaidīju un izkāpu ārā no gultas. Es aizgāju uz vannasistabu, nomazgāju seju, izmazgāju acis un iztīrīju zobus. Ejot atpakaļ uz istabu es neredzēju gultā ne Suzū, ne Naomi. (Hmm..? Kur viņas ir? Vai tā var būt, ka man tikai likās, ka viņas palika pa nakti? Pff... Beidz muļķoties tas ir neiespējami.). Es atvēru skapi un paņēmu tīras drēbes. Gaiši zilu T-kreklu un pelēkas treniņ bikses. Izķemmēju matus un devos lejā. Neapģērbks nekādās baigi "krutās" drēbēs un neuzliku kosmētiku, jo zināju, ka man šodien nekur nav jājiet. Es UZMANĪGI nogāju lejā pa kāpnēm un ieraudzīju tur sēžam dīvānā Suzū un Naomi baiļu pilnām sejām. "Uhh.. Meitenes jums viss labi?". Naomi čukstus un drebēt teica:"Viņi ir klāt?". "Kuri viņi?". Suzū:"Aiz muguras..". Es sastingu jūtot smagu un vēsu gaisu pūšam uz mana kakla. Es lēnām pagriezos.. Tas bija mans tēvs. "T..-.tēt! Kāds prieks tevi redzēt?!". Tēvs:"Man arī. Tagad... Daudz laimes dzimšanas dienā!" viņš mani cieši apķēra. Redzēju kā viņa ģīmis no "pocker face" pārgāja uz vieglu smaidu. (Vov... Ja godīgi es nebiju neko tādu gaidījusi. Cik atminos šī ir kāda tikai 2. reizē mūžā, kad viņš mani apskauj!). "Es tevi mīlu tētis.". Tēvs:"Ugh..hhh.." dzirdot tos vārdus viņā kaut, kas notika un no viņa sejas aizgāja mazais siltais smaids un atnāca bēdīgas. Kas notiek? Tā ir pirmā reize, kad es redzu, ka viņa sejas izteiksme vispār mainās. Kaut kas nav kārtībā. Cerams, ka vienu dienu es uzzināšu.
Meitenes sēdēja apmulsumā, es stāvēju apmulsumā, līdz mamma ierunājās un izjauca patīkamo klusuma brīdi. Mamma:"Ak mīļā.. Tev jauna stila izjūta? Šī jaka tev ir izmēru par lielu.". Es pagriezu galvu cenšoties saprast kādu sviestu tur viņas runā. Es redzēju viņu turam rokā lielu dzeltenu jaku. (Uhh.. Ak nē. Oh shit! Tā ir Matju jaka! Ok, ok bez panikas.). "Un.. Abvha? A tā nav manējā?". Mamma:"Kura tad?". "Tā ir Suzū jaka. Viņa to nopirka savam draugam? Un viņa atveda līdzi parādīt mums un zināt mūsu domas par jaku.". Suzū:"Ko?!". Suzū nesaprašanā iekliedzās. Naomi viņu apskāva aiztaisot viņai muti. Naomi:"Ja.. Ja! Tā ir Suzū jaka.". Mamma:"A nu labi. Jo tā izskatījās pēc puišu jakas. Man jau likās, ka uz savu dzimšanas dienu ielūdzi puišus, bet tu jau tā nedarītu.". "Haha... Protams ne.. (ak vai.. Ceru ka neviens cits no puišiem neko citu neatstāja.)". Mamma:"Nu labi meitenes es uztaisīšu pusdienas!". "Nevajag mammu. Atver ledusskapi un paskaties cik tas ir pārbāzts.". Mamma atvēra ledusskapi un visa atlikušā kūka uzgāzās viņai virsū. Mēs sākām skaļi smieties, bet tētis tik vien uzsmaidīja.
Paēdot "brokastis"/pusdienas un kad meitenes bija aizgājušas es UZMANĪGI uzgāju augšā uz savu istabu. Es apsēdos pie sava rakstāmgalda un sāku domāt, kas par mājasdarbiem. Es iegāju e-klasē. "Tu nopietni! Matemātika.. Vēsturē.. Ķīmija?! Ak vai.". Kad biju izpildījusi mājasdarbus es sāku lasīt grāmatu "5 brāļi dēmoni". Kādu pusstundu palasīju man apnika tāpēc izdomāju iet ārā pastaigāties. Uzvilku paēstas džinsas, zāļu T-kreklu un pelēcīgas kedas. Uzliku tikai nedaudz higiēnisko lūpukrāsu. Es UZMANĪGI nogāju lejā uz pirmo stāvu un gāju ārā. Es gāju tik tālu, ka pat aizgāju līdz skolai. Ejot garām skolai es redzēju uz soliņa sēžam puišus ar kaudzi ar meitenēm tiem apkārt. Redzēju tajā bariņā arī Diānu, bet, kas bija trakākais bija tas kad es redzēju kā viņa aiztiek Sema muskuļus. Es sāku, rūkt rīvēt zobus un jūtu manā ķermenī ieplūtam dusmas. Kad skatījos uz Semu redzēju, ka viņš nemaz nav laimīgas, kas lika manai sirdij justies vieglākai.
Redzēju Džeimsu pieceļamies un lēnām tuvojamies man. Džeims:"Miss.. Mums ar tevi ir jārunā. Jūs meitenes beigsiet mums līst klāt un iet prom!?". Meitenes:"Bet mēs jūs mīlam?". Džeims uztaisīja knipi. Meitenes:"Mēs jau ejam.". Meitenes aizgāja. "Par, ko vēlējāties runāt?". Džeims:"Nāc man līdzi.". Džeims kā īsts džentlmenis pasniedz roku. Nezinu vai tā biju es pati vai viņa šarms man lika saņemt viņa roku. Viņš mani pavadīja līdz soliņam pie pārējiem puišiem. Es apsēdos un puiši piecēlās kājās un nostājās. Ēriks:"Princes.. Mēs tevi mīlam.". (Pa..pag.. KO?!). Deimians:"N-.. Ne! Tas nav tālā tu domā!". "Pag, ko? Kā tu zini, ko es domāju?". Deimians:"Haha.. Nepateicu laikam, bet es spēju lasīt domas.". (Kas pie?). Matju:"Tu pārprati. Mēs visi tevi "mīlam" kā savu pašu "māsu". Redzi tu priekš mums esi daudz, ko darījusi un mēs esam ļoti pateicīgi.". Džeims:"Jā. Nu nē visi kā "māsu". Akhem.. Bet mēs tev gribējām pateikt, ka mums ļoti patika tava ballīte un mēs to ļoti izbaudījām.". "Nav par ko! (Pag nē visi? Kā to saprast.). Deimians uzsmīnēja. Ēriks:"Redzi skaisto princes.. Kādam no mums radušās "jūtas" pret tevi. Tas ir neiespējami.. Bet tomēr tas ir noticis.". Tad es redzēju Semu ar nokārtu galvu, varēja redzēt, ka viņš mēģina noslēpt seju. Viņš bija atspiedies ar plecu pret Džeimsa pleca. Uz viņu skatoties manā sirds sāka strauji pukstēt un seja nosarkt. Deimians:"Nu skaidrs... Mums visiem "4" ir jājiet pa darīšanām." sakot to viņā deva ziņu Ērikam un Ēriks Džeimsam. (Pag "4"? Ko viņš ar to domāja?). Sems ar pārsteigtu un nedaudz dusmu pilnu seju teica:"ES JUMS NELŪDZU ATSTĀT AR VIŅU! Es tagad negribu te būt ar viņu. ". Viņa vārdi man sāpēja. Puisis kurš man patīk sakot šos vārdus man, mani sāpināja. Man acīs saskrēja asaras un teicu:"Zini Sem.. Nevajag ar! ES AR NELŪDZU, LAI MANI ATSTĀJ TE AR TEVI! Vari ar mani nerunāt. Ja es esmu tik briesmīga tad varbūt nedod man tādas viltus "cerības" sakot šos vārdus es jūtos vēl sliktāk. Sems:"Nē Nikola! AGHH! Tas nebija tā domāts..". Varēja redzēt Sema sejā šoku, bēdas un dusmas. Sems:"Pag... "Viltus" cerības? Ko tu ar to domāji?". "Nn-.. Neko.. Aizmirsti, ka es vispār kaut, ko teicu.". Matju:"Sem.. Nomierinies. Kā tu izdarījis tiešām nebija jauki. Mēs nu laikam iesim attā Nikol. Redzēsim tevi rīt skolā!". Tā puiši aizgāja izņemot Sems. Cik biju sapratusi arī viņam bija jājiet. Redzēju kā viņš stāv ar nožēlu pilnu seju un jebkurā brīdī viņš varēja vai plīst no dusmām. "Es nu tad laikam iešu.". Sākot iet sapratu, ka eju uz vietas. Paskatoties atpakaļ redzēju, ka Sems viegli tur manu roku. Sems:"Neej. Paliec." viņš mani pievilka tuvāk un noglaudīju manu pieri. Sems:"P-..piedod. Es tiešām tā negribēju. Vai tu man piedosi?" viņš centās noturēt taisnu seju, bet varēja redzēt kā mirdz viņa acīs bezcerība un raustās viņa lūpa. Es nespēju viņam pateikt nē, bet nespēju teikt arī jā. "Sem.. Vai tu tagad izmanto savas spējas uz manīm?". Sems:"Es nekad nelietotu uz tevī savas spējas bez īpašas vajadzības.". "Šī nav īpaša?". Sems stāvēja apmulsis:"Protams ir muļķīt. Bet gribu zināt īsto atbildi nevis melus.". "Sem protams, ka piedodu.(Vēlējos zināt vai viņš izmantoja spējas. Ja viņš būtu es nebūtu teikusi "jā").". Sems blenza uz mani nesaprašanā. Viņa muļķīgā sejas izteiksme man lika klusām pie sevis smieties. Sems:"Cilvēki ir tik dīvaini. Dažreiz liekas, ka nekad viņus nesapratīšu...". "Kādēļ tu tā saki?". Sems:"Jūs esat daudz savādāki nekā mēs dēmoni. Jūs domājat savādāk. Jums nav bail iet gulēt, jo nebaidāties, ka naktī kāds jūs var nogalināt. Jūsu valstis necīnās, lai pārņemtu visu zemi.". "Vai tiešām Dēmonu pasaule ir tik atšķirīga?". Sems neatbildēja, bet gan stāvēja klusu. "Man nu gan ir jājiet. Tiekamies skolā.". Sems atkal neatbildēja, bet gan pamāja ar galvu. Ko viņš darīja man nebija ne jausmas. Es pabužināju viņa matus un griezos, lai ietu mājās. Sems:"Mans vārds.". Viņa vārds? Ko viņš ar to domā? Sems:"Mans īstais vārds nav Sems.". Es stāvēju apmulsusi. Sems:"Mans īstais vārds ir Aomaris. Tas ir mans "dēmona" vārds. Mēs visi pieņēmām cilvēka vārdus, jo mūsu vārdus drīkst zināt tie, kas ir cienīgi to zināt. Ja tu esi jebkādās briesmās tikai saki "manu" vārdu.". Redzēju viņa sejā raizes un nedaudz bailes par mani. Es tikai pamāju ar galvu un gāju mājās.

Sveiki mīļie! Te lizuks_. Piedodiet, ka rakstu tik mazs. Vai nu nav iedvesmas, vai parauj mazs slinkums :D. Ceru, ka patika šī nodaļa. Līdz nākamajai reizei. Baii