Daļa no manis

11. Nodaļa - "Jauns plāns"

   Kristofers jau bija nolicis pie mājām motociklu, tagad tikai izgāja savā ikvakara skrējienā pa rajonu. Austīs ieliktas austiņas. Tomēr kaut kas viņu atrāva. Pa ceļam viņš redzēja Paulas tēta mašīnu. Tajā sēdēja viņas tētis un mamma. Ieraudzīdami pazīstamo seju, viņi apstādināja malā mašīnu.
- Oo, Kristofer, sen neredzēts. Kā iet? -
- Nu tā, var iztikt. Pag pag, bet jūs kaut kur braucat tagad? Jo no rīta taču jūs bijāt mājās, Paulas tēt. -
- Kā to saprast? Es ar sievu tikai tagad Rīgā iebraucām. Visu dienu bijām laukos, pie jūras. Drošvien zonas nebija, tāpēc nezvanījām arī nevienam. Tagad braucam uz restorānu, un tad pēc tam mājās. Ko tu gribēji, puis? -
"Pagaidiet..bet kurš tad Paulai zvanīja dienā, ja tas nebija viņas tētis..", Kristofers nodomāja.
- Es..labprāt ar jums vēl runātu, bet man tiešām jāskrien. Līdz citai reizei! -
Kristofers zināja kas darāms. Viņš labi juta ka Paulai draud briesmas. Protams, ātri uzmetis melno jaku, sēdās motociklā un brauca.
  Tikmēr Paula un Markuss jau atgriezās pie pārējiem. Elza aizkaitināta pagriezās pret viņiem, un sacīja :
- Kur pie velna jūs bijāt? Pērle mani šeit gandrīz nosita. -
- Labāk vien būtu..un Raivo vispār aizlaidās kaut kur. -, Pērle piebilda.
Markuss ar Paulu ātri saskatījās. "Ko?"
Pērle skaidroja :
- Nu kā, kamēr mēs strīdējāmies, Raivo teica ka viņš dzirdēja kādu skaņu no Paulas vecāku istabas un tad arī aizgāja paskatīties.. -
Visi sastinga.
Pērle jau gribēja vēlreiz ierunāties, bet Elza ātri aizspieda ar kreisās rokas plaukstu viņai ciet muti. Elza aizvēra acis un dziļi ieelpoja. Tad lēnām pavērās uz Markusu un Paulu, un čukstēja:
- Šī ir jūsu pēdējā iespēja izbēgt. Līdzko maska būs ticis galā ar Raivo, viņš nāks pēc jums. Lūdzu..bēdziet. -
Meitene ar asarām acīs paskatījās uz Markusu. Uz to puisi, kura dēļ viņa taču bija gatava uz visu. Kura dēļ vispār veica darījumu ar balto masku. Nē..Nav jēgas. Viņš izskatījās tik iegrimis Paulas acīs. Tik ieķēries viņā. Nekad mūžā tā viņš nav skatījies uz Elzu, vai kādu citu. Paula viņam bija īstā. Lai jau viņam laime..
Taču Elzas pārdomas pārtrauca skaļais pistoles šāviens blakus istabā. Neilgi pēc tā no istabas iznāca maska. Rokās bija balti cimdi, notraipīti ar asinīm. Un pistole.
- Labs darbs, Elza. Teikšu godīgi, nedomāju, ka tiešām būsi tik naiva. Vai tiešām domāji, ka es varu likt mazam puišelim iemīlēties tevī? Šī nav pasaka, pamosties! -
Elza piemetās kājās un bezbailīgi nostājās viņam pretī.
- Es zinu. Es. Biju. Naiva! Tagad sodi mani! Dari ar mani ko gribi, saplosi gabalos, bet laid viņus. Viņi neko nav tev izdarījuši. -
Pērle klusām centās aizlavīties līdz virtuvei, bet nepalika nepamanīta.
- APSTĀJIES TŪLĪT PAT, VAI ARĪ NĀKAMĀ LODE IES TEV CAUR GALVU! - , Baltā maska kliedza, tēmēdams tagad uz Pērli, bet tad atkal galvu pagrieza pret Elzu.
   Te pēkšņi, pie durvīm negaidīti kāds piezvanīja.
"Sveiki! Šeit Jums pienākusi paciņa, un jāparaksta pāris dokumenti!", cilvēks aiz durvīm paziņoja.
  Maska nolaida ieroci un pagriezās pret Paulu.
- Klausies..Tu..Tu tulīt pat iesi atvērt tās durvis, pieklājīgi un mierīgi atteiksies no pakalpojuma, un nāksi atpakaļ. Tu mani saprati? -
Paula pamāja ar galvu un lēnām gāja uz durvīm.
   Pirms atvēršanas, viņa paskatījās caur durvju aci. Meitenes seja atplauka un piepildījās ar cerību, kad viņa ieraudzīja, ka aiz durvīm stāvošais patiesībā bija Kristofers. Tikai kas viņam padomā?