Daļa no manis

15. Nodaļa - "Viņa"

- Markus, kas viņa ir? - Paula uztraukumā vaicāja.
- Es nezinu, es viņu atradu guļam pie maza avotiņa, - Markuss paskaidroja.
- ..plot twist, - Kristofers pie sevis pasmējās.
Taču šoreiz visi ignorēja viņa piezīmes.
- Vai viņa ir..dzīva? - Paula turpināja.
Markuss apstiprināja. Viņš kādu laiku aplūkoja meiteni, - Labi, ienesīšu viņu teltī..Viņa ir izmirkusi un auksta -
Kad viņš bija iegājis teltī, Kristofers čukstēja Paulai, - Nezinu kā tev, bet man tas liekās aizdomīgi. Un ko viņš stundu darīja tajā mežā? -
Meitene apsēdās uz celma un ar rokām atbalstīja galvu. - Nezinu..nezinu ko domāt vairs. -
Pēc neilga laika Markuss iznāca no telts, un viņam sekoja noslēpumainā meitene. Sākumā bija nerunīga, taču pēc tam kad viņu izprašņāja, beidzot sāka runāt.
- Es pati nezinu kā tas gadījās. Es gāju paņemt ūdeni no avota, bet tad kājas paslīdēja aiz akmeņiem, un laikam jau nokritu, - viņa teica parādot brūci uz galvas.
- Un..kā tevi sauc? Vai tu dzīvo tuvu mežam? - gribēja zināt Markuss.
- Gabriela. Un es nedzīvoju tuvumā..patiesībā es uz šejieni atnācu tikai tāpēc, ka no rīta sastrīdējos ar vecākiem. Es teicu, ka šovakar viņi var mani negaidīt mājās. -
- Tātad tev ir kur palikt? - Paula nesaprata.
- Nē.. Tāpēc arī nācu uz šejieni -
- Tad jau viņa var palikt ar mums šonakt! - Kristofers piedāvāja.
Meitene pasmaidīja, - laikam jau izvēles man nav. Starpcitu, paldies ka izglābi, Markus. -
- Nav par k- pagaidi. Kā tu zini manu vārdu? -
Viņa nervozi pasmējās un atteica, - Laikam jau uzminēju. -
Markuss nelikās pārāk izbrīnīts, tā vietā, viņš burtiski staroja. Acīmredzot viņas garie, asins sarkanie mati un okeāna zilās acis viņu apbūra.
Paula skeptiski paskatījās uz abiem, un tad uz Kristoferu. Viņš noklepojās, lai pievērstu uzmanību, un tad piedāvāja beidzot uzkurt ugunskuru.
Vakars ātri pienāca. Tāpat arī pienāca laiks, lai izlemtu ko iesākt, jo teltis bija tikai trīs.
- Paula, tu taču neiebildīsi ja es gulēšu vienā teltī ar Gabrielu? -, vaicāja Markuss.
- Kādēļ es nevaru gulēt ar viņu? Un jūs abi ar Kristoferu varat gulēt katrs savā, - Paula atcirta.
- Varbūt pajautāsim, ko viņa pati grib? -, Kristofers iejaucās.
- Nuu..tā kā Markuss mani galu galā izglāba..-
- Viss skaidrs, - Paula īgni atbildēja un gāja uz savu telti.
Kristofers palika novākt ārā visu.
- Vai Paula ir tava meitene?- Gabriela prasīja, kad viņi bija iekāpuši teltī.
Markuss apstiprināja.
- Es laikam viņai tiešām nepatīku, - meitene bēdājās, - Tad jau es labāk iešu. -
Puisis pieskārās viņas plaukstai, - Nē. Paliec. Pastāsti kaut ko vēl par sevi. -
Un tā viņi norunāja gandrīz visu nakti.