Nometne uz mīlestību.

19. Daļa

Pamodos un pasmaidiju atceroties vakardienu. Pagriezos pret Oliveru kurš man gulēja blakus un bija pamodies. - Labrīt!  Man šodien būs ja aizskrien uz darbu pastrādāt. - Es saraucu uzacis un pavaicāju. - Kas šodien pa dienu? - Olivers iesmējās un atbildēja. - Pirmdiena 21 Jūlijs. - Atviegloti nopūtos. - Līdz koledžas sākumam vēl tālu. - PIecēlos no gultas un sāku iet uz vannas istabas pusi. - Par ko tu gribēsi kļūt?- Olivers ierunājās pirms es paspēju ieiet vannas istabā. - Rakstniece. - Noteicu un aizvēru aiz sevis vannas istabas durvis. 

- Mmmm kas te tik labi smaržo?- Noteicu ieiedama virtuvē. - Olu kultenis. - Olivers noteica likdams uz šķīvjiem olu kulteni. Piesēdos pie šķīvja un paņēmu maizi. 

Paēdusi pavadiju Oliveru līdz mašīnai noskūpstiju viņu. - Apsolu ka nebūšū prom ilgi. - Olivers nočukstēja pie manas auss. Es palaidu viņu vaļā. Viņš aizbrauca. Es iegāju mājā un izlēmu uziet uz bēniņiem. Nezinu kapēc. Mani kaut kas tur vilka. Bet kas es ieraudziju kas tur atrodas man atkārās žoklis. Tur bija plaukti kuros stāvēja ieroči!  IEROČI! Tur bija galds uz kura bija kaudzīte ar papīriem. Es palasiju kas ir uz viena papīra rakstīts. - Apstiprinu ieroču pārvešanu uz Sibīriju?! - Pusbalsī lasiju. - Kas pie ?!- Pacēlu nākamo lapu. - Narkotikas?! Ieroči?! Ko?!- Ar ko es esmu kopā?! Narkomānu ?! Nelegālu darijumu cilvēku?! Ar ko?! Pēkšņi izdzirdēju pie mājas piebraucam mašīnu. Paķēru vienu ieroci un dokumentu. Nokāpu no bēniņiem un tieši tajā brīdī pa durvīm ienāca Olivers. - Aizmirsu paņemt... - Viņš iesāka bet ieraudzijis mani ar ieroci un vienu no viņa dokumentiem rokās nākot ārā no bēniņiem viņš apklusa un nobālēja. - Ar ko pie velna tu nodarbojies?!- Es uzkliedzu manai balsij nodrebot.  - Klau es varu paskaidrot. - Viņš iesāka bet es dusmu pārņemta pārtraucu viņu. - Kā es zinu ka varu tev ticēt? Kā es varu zināt ka nemelosi man? Pēc redzētā tur aukšā es nezinu vai vispār tev uzticēties var!- Es uzbļāvu. - Kas tu esi mafijas sunīts?  Narkomāns? Kaut kādu nelegālu lietu cilvēks?! - Es turpināju kliegt bet Olivers tikai klusēja. - Saki kaut  ko saki ka tas nepieder tev ka tu ar to nenodarbojies! Dieva dēļ saki kaut ko! - Es izmetu ieroci un papīru ārā no rokām un ar asarām acīs piegāju tuvāk Oliveram. Viņš nolaida skatienu  no manis uz savām kājām. - Es esmu iesaistīts mafijā. - Viņš klusām noteica un es notrīcēju. Jutu kā viena asara nopil no mana vaiga uz grīdas. - Un tu man neteici? Kādēļ? - Viņš paskatījās uz mani un klusām turpināja. - Es neteicu jo man bija bail. Bail tieši no šādas reakcijas. Bija bail ka negribēsi mani vairs redzēt. - Viņš pastiepa roku uz manu pusi un uzlika to uz mana vaiga. Lai gan visi iekšējie cilvēciņi kas kliedza mani - BĒDZ NEĻAUJ VIŅAM TEV PIESKARTIES VIŅAM NO TEVIS IR NOSLĒPUMI - es vienalga ļāvu viņam pieskarties man. Es ieskatījos viņam acīs un lai gan redze bija miglaina asaru dēļ  vienalga redzēju ka viņš nožēlo. - Ja tu vēlies mani pamest vai gribi lai atstāju tevi vienu es sapratīšu.  - Es brīdi klusēju un tad ierunājos. - Bet tas taču ir bīstami - mafija. Tevi var jebkurā brīdī nogalināt. - Vel joprojām ar asarām acis turpināju runāt. Olivers paskatījās uz manis un iesmējās. - Tu esi fenomenāla. Es tev pavēstīju ka esmu mafijā un saistīts ar sliktām lietām bet tu vel joprojām uztraucies par mani. Jeb kura meitene būtu jau aizbēgusi. - Es ar mazliet iesmējos un Olivers man noslaucīja asaras. - Ar mani viss būs labi neviens mani neaiztiks. - Viņš saņēma manu seju savās plaukstās un noskūpstīja mani. Es negribēju laist Oliveru vaļā bet viņš beigās atrāvās un pielika savu pieri klāt manējai. - Piedod ka nepateicu ātrāk. - Viņš klusām nočukstēja. - Piedod man ka nesekoju saviem instinktiem un neiepļaukāju tevi bet tad aizbēgtu. - Abi iesmējāmies.- Noliec ieroci un to dokumentu ko paņēmi vietā un vairs neej uz bēniņiem. - Olivers noteica palaizdams mani vaļā un paņēmis savu telefonu viņš vel pēdējo reizi paskatījās uz mani un izgāja no mājas. Kad dzirdēju mašīnas izbraukšanu no sētas un pārliecinājos ka Olivers tiešām ir aizbraucis visu sakārtoju un apsēdos dīvānā. Es jutos dīvaini. It kā patīkami ka atklāju kaut ko vairāk par Oliveru. Turpretī ir tāda sajūta it kā es uzzinu ar vien vairāk slikta par viņu. Es esmu saputrojusies! Pacentos aizdzīt savas domas un ieslēdzot televizoru pievērsos lielajam ekrānam pa kuru rādija kaut kādu multeni. 

~ JJAAAAAMMM man patīk visu sasteigt itsevišķi stāstos. 😁😏~