5. Daļa.

30 6 0
                                    

Tad pa durvim ienaca tomass
- Ak mans dievs tev vis labi -
Viņš uztraucies jautaja - ja man vis okk - es atbildeju un tad tomass mani apskava kas man noteikti uzlaboja garigo lai beidzot tiktu araa no medmasiņas kabineta - esi saudziga - medmasina noteica - jaa noteikti paldies - es atbildeju un uzreiz gaju ara pa durvim. Izejot no medmasiņas kabineta redzu pretī durvīm stāvam oliveru. Nevar but ka viņš šeit stāveja 1h
- sveiks - Es noteicu - Sveika tev vis labi? - vins uztraucies jautaja
- mh kapec tu esi uztraucies ? Kapec tu mani gaidiji? - es ar nepacietibu gaidiju atbildi.
- jo...jo - un tad viņš vienkarši aizgaja. - Okeey tas bija dīvaidi - tomass nočuksteja - - jaa - es domigi atbildeju. - Lab vienalga. Jaiet pusdienas.- Tomass pēc brīža noteica. - Mh.- Noteicu un atsākām iet. Mes iegajam taja paša ēdnīcā un sagaidijusi pusdienu ēdienu apsēdāmies pie viena no brīvajiem galdiņiem. - Klau kas notika pēc tam kad es paģību? - Uzdevu jautajumu.- Olivers tevi aiznesa pie medmāsiņas un talak es nezinu jo mums uzbļāva lai mēs turpinam un tikai nesen palaida vala.- Nopūtos un ar acīm pārskrēju pāri ēdnīcai meklējot Oliveru. Es nekur viņu neieraudziju. Pusdienu laika pie manis piegaja nometnes vaditajs un teica lai es šodien vairs nepiedaloties aktivitātēs drošības labad. Pēc pusdienām visi aizgaja uz savam nodarbibam. Es apsedos pie ugunskura. Jutu ka kāds mani vēro. Pagriezu galvu un kādus 20 metrus aiz manis staveja Olivers. Es pasmaidiju un pamaju ar roku. Puisis tikai apgriezās un aizgāja. Es piecēlos un panācu viņu. - Viss labi?- Jautāju saraukusi uzacis. - Mh.- Viņš vēsi noteica un pagāja man garām. Kas ar viņu notiek?! Kadēļ viņš mani ignorē?! Es veljoprojam stavot tur domaju. Es sāku iet uz ezera pusi cerēdama ka tur neviens nebūs. Manas cerības piepildijās un es apsēdos smiltīs netāju no ūdens. Kas viņam notika?! Kadēļ viņš ir tik vēss pret mani?! Es kaut ko izdariju nepareizi? Jautājumi šaudijās kā lodes manā galvā. Bet ne uz viena nebija atbildes. Izdzirdēju skaļas balsis kuras liecināja ka pēdējā aktivitāte ir beigusies. -Čauu ko tu te dari viena?!- Pie manis pienākusi melnmataina meitene jautāja. - Man nebija ko darīt un vienkārši atnacu šeit.- Smaidot atbildēju un piecēlos kājās. - Trisa. - Meitene noteica un pastiepa man savu roku. Es pasmaidiju un satvēru to- Krista.- Mēs sākām runāties un iet uz meiteņu namiņa pusi. Iegājušas iekšā mēs pašķīrāmies jo mana gulta bija tālākajā kaktā bet viņas - netālu no durvīm. Apgūlos savā gultā un blakus gulošā meitene čukstus teica. - Tev labāk nevajadzētu ar viņu pīties.- Nesaprašanā atčukstēju.- Kādēļ?- Meitene iesmējās un atbildēja. - Viņa ir realaka caca. Tas ir pirmkārt. Otrkārt viņa iekāro Oliveru. Un ja viņa kaut ko vēlas - viņa to dabūn....
~ Neaizmirsti par zvaigznīti un atbalstošo komentāruuuuu😊😘❤~

Nometne uz mīlestību.Donde viven las historias. Descúbrelo ahora